Zāle rosās kā trakule, sakāpusi stikla šķīvjos...
Loki virtuves logam aizkaru vietā... Škiet, ka zupas šķīvim drīz vietas nebūs, jo loki aiz sevis pavelk
arī tomātus un salātus...
Cits prāvākos izmēros, cits vēl tikai savas divas lapiņas izkužinājis no zemes dziļumiem,
bet visi tieca pretī pavasarim...
Ne ļoti liela, bet labi čakla rociņa sagatavojusi katram stādiņam vārdiņzīmi, lai
mammai stādīšanas darbos vieglāk...
Paldies, Gaspažiņ! :)
Bet mēs-mazie un spirgtie- tik uz priekšu, tik uz sauli, tik uz spēku...lai lieli augtu!
Kā tie, kas lielos podos gozējas, mostas no ziemas miega un gatavojas savam skaistajam laikam terasē...
Vēl kādu zāles saišķiti?
Mums ir vēl :D
Mums ir daudz :D
Atnāc vēl kādu reizi ciemos,
tad redzēsi, kā šie mazie kļūst par lieliem un brangiem...
Uz zaļu pavasari ... aidā!!!
Vai cik jums viss daudz saaudzis, viss tik zaļš! Man vel tomātiņi nav iestādīti.
AtbildētDzēstEs takš saku- zaļš gar acīm :D
DzēstEs mēģinu iesēt pirmos tomātiņus marta sākumā, ja neizdodas, tad līdz marta vidum gan vajadzētu iesēt- tad visu vasaru var ēst pilniem punčiem!
Cik zaļi jūs dzīvojat! :)
AtbildētDzēstJā, mēs no tiem, kas visus dārzeņus un augļus savai iztikšānai visam gadam izaudzē paši. Esam droši, ka ēdam tīru mantu!
DzēstTik jauki izskatās tā zālīte mērces traukā! :D Būs skaists dekors lieldienu galdam!
AtbildētDzēstJā, mērces trauks drīz ieņems savu vietu uz Lieldienu brokastu galda ;)
Dzēst