Brāļkundziņa Miedziņmāja.

Brāļkundziņa Miedziņmāja tapusi jau sen, sen... 

Gultiņa ir gatavota pirms 10 gadiem, kad to, bez nopietniem darba rīkiem, ņemot vien talkā rokas instrumentus, mans  Gaspaģins gatavoja tikko dzimušajai  Gaspažiņai.

Katra maliņa ar roku noglāstīta, katra redelīte vietā iestutēta ar milzu mīlestību un lepnumu. 

Gaspažiņa godam lietoja šo gultiņu veselus trīs gadus- vien sānu redelītes tika izņemtas ārā.

Tad mūsu radu saimē ieradās vēl divi mazuļi- viens pēc otra atskrēja pie saviem vecākiem. Arī viņiem tika šī jaukā koka gultiņa. 

Bet tad nāca Brālkundziņa kārta! 

Ilgi domājām, vai kultūrslāni no gultiņas sāniem un galiem ņemt nost, bet tad izspriedām, ka nebūs godīgi pret Gaspažiņas māksliniecisko roku un saglabājām nu jau lielās māsas pirmos zīmējumus, kas klusiņām, mammai neredzot,  tapuši uz gultiņas gala sienām. 

    Kamēr Brāļkundziņš pavisam mazs, tikmēr izlīdzējāmies ar pakaviņu, bet, kad mazais ziķeris sāka aktīvi pārvietoties, tad, lai laižoties miedziņā vai sapņojot saldos sapnīšus, nesatraumētu sevi, šuvu gultas apmalītes.

     Man nepatīk veikalos nopērkamās zemās apmalītes - neredzu tām īstu pielietojumu. Kamēr mazais vēl daudz nešiverē pa gultiņu, tikmēr apmalītes nevajag. Kad  mazais sāk aktīvi pārvietoties pa gultiņu, tad tā, drošības apsvērumu dēļ ,tiek nolaista zemāk un maliņas vairs nepilda savu funkciju. Tamdēļ manis darīnātās maliņas ir pilnas redelīšu malas augstumā . Gan augšā, gan apakšā piesietas ar lentām, kas iešūtas vīlēs.                   Sintapons pildījumam divās kārtās. Galvgalī un kājgalī sintapons likts trīs kārtās, jo nevar jau zināt, kur sagribēsies to galvu likt...

Gultas kājgalis.
 Zem maliņas kautrīgi spraucās laukā   māsas  māksla  :D

Galvgalis darināts mazliet savādākai stiprināšanai- ar lentām piesaitēts pie koka līstes, lai brīvi vēlākos laikos 

( tagad ) var novietot spilventiņu. Tas arī pašas šūts- zems un ļoti mīkst.

Gultas galvgalis.

     Pati gultiņa papildināta ar aizkariem, kas aiztur saules spilgto gaismu un galda lampas intensīvo spīdēšanu.  Mūsu guļamtelpa atrodas dievidu pusē, tamdēļ tādi aizkari ļoti noder. Un arī vakarā var nedaudz palasīt, netraucējot mazuļa miegu. 

    Aizkaru stiprinājums veidots no koka līstēm. Gatavie aizkari uzvērti uz linu auklas un uzsieti uz koka balsta. Raibais kokvilnas audums 3 metri, tumši zilais lins 3.5 metri- tas viss kopā radīja gana lielu svaru, ko tikai aukla vien nespēja turēt. 

 No auduma atgriezumiem  sanāca arī tarbiņa pidžammai un...

...un maza čaukstināma un kožama mantiņa. 

   Protams, mazais arī tagad aktīvi lieto savu Miedziņmāju, lai arī sen izaudzis no mīksto maliņu vecuma, bet, šoreiz tiek ņemtas vērā tikai un vienīgi mana puišeļa vēlmes- tā milzīgā neizpratne un nemierīgais aizmigšanas periods, kad maliņas un aizkari tiek mazgāti un pretstatā milzu sajūsma un prieks, kad viss atkal ir vietās...

Tas nav vārdos izstāstāms! 

Ir reizes, kad mazais paprasās iekāpt gultiņā tikai, lai pavārtītos un parotaļātos, bet reizēm tiek spēlētas arī jautrumjautrās spēles ar māsu, kad gultiņa pārvēršas par kārtīgu būdiņu...

   Savukārt izmaksas iepriecina mani- aptuveni 4 ls par Abakhanā pirktu tumši zilu linu un 2.80 ls par četriem aizkariem, kas nopirkti otro roku veikalā. Audums vietām mazliet pabalojis ( kas gan patiesībā nemaz nav redzams) , tamdēļ tā cena tik maza. Aizkari tapa izārdīti  un, tā kā tie bija ar oderi, tad sanāca ne tikai gultas maliņas un aizkari, bet arī gultas veļa- divi paladziņi ar ievērtu gumiju apakšmalai un pārvalciņš. 

Ūūū, paskatījos, kad tie šujamdarbi tapuši- 2012. gada augustā :D  

Ilgi gan slēpu to Brālkundziņa Miedziņmāju :D :D :D