Nesen kāda man zināma meitiņu mamma vērsās pie manis ar jautājumu, vai zinu kādu cilvēku, kas tamborē krelles. Pieteicos pati, izaicinot sevi.
Piedāvāju ne-bumbiņrotu. Tapa kaut kas savādāks un ļoti meitenīgs.
Tamborbumbiņas ātri vien rindojās kreļļu virtenē. Mazā meitene tika pie savām avenīškrellēm, kā tās nosauca, kāda cita maza meitiņa, un rokassprādzītes.
Un tad jau arī lielajām "meitenēm" sagribējās savas bumbiņkrelles...
Tā, lūk...bailes no bumbiņām pārvarētas un āķis lūpā. Top sudrabainas bumbiņkrelles arī sev!
bumbiņkrelles jaukas, bet puķu krelles vienkārši dievīgas :)
AtbildētDzēstPaldies, manai sirdij arī tās puķu krellītes tuvākas!
DzēstMan arī patīk!
AtbildētDzēstPaldies! :)
Dzēstpuķīškrelles ļoti skaistas, arī bumbiņkrelles jaukas, es ar sev nekādi neuzdrošinos tādas uzbimborēt, bet tak gribas :)))
AtbildētDzēstUzdrošinies, mīļā! Uzdrošinies! Manas arī vēl tapšanas stadijā, jo citas visādas lietiņas darāmas, bet zinu, ka līdz šī gada beigām būs arī man savas bumbiņkrelles.
DzēstSkaistas!
AtbildētDzēstSkaisti!
AtbildētDzēst