otrdiena, 2012. gada 20. novembris

Tamborētas krelles.

    Tamborētas krelles man ļoti patīk, bet nekad pat neuzdrošinājos to mēģināt darīt. Vienmēr licies, ka tas ir tik smalki- aptamborēt koka pērli. Vienmēr man ir licies, ka tās bumbiņas, kuras vēlos aptamborēt, ir pārāk mazas, bet lielās, savukārt, pārāk smagas vaklātājam.
    Nesen kāda man zināma meitiņu mamma vērsās pie manis ar jautājumu, vai zinu kādu cilvēku, kas tamborē krelles. Pieteicos pati, izaicinot sevi.
    Piedāvāju ne-bumbiņrotu. Tapa kaut kas savādāks un ļoti meitenīgs.


    Klusībā čubināju arī bumbiņkrelles, bet neliku iekšā koka pērlītes- pildīju ar sintaponu.  Nav tik viegli savērt uz platākas lentas, bet krellītes ir vieglas un valkātājam ērtas.
    Tamborbumbiņas ātri vien rindojās kreļļu virtenē. Mazā meitene tika pie savām avenīškrellēm, kā tās nosauca, kāda cita maza  meitiņa, un rokassprādzītes.



Un tad jau arī lielajām "meitenēm" sagribējās savas bumbiņkrelles...



Tā, lūk...bailes no bumbiņām pārvarētas un āķis lūpā. Top sudrabainas bumbiņkrelles arī sev! 

8 komentāri:

  1. bumbiņkrelles jaukas, bet puķu krelles vienkārši dievīgas :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies, manai sirdij arī tās puķu krellītes tuvākas!

      Dzēst
  2. puķīškrelles ļoti skaistas, arī bumbiņkrelles jaukas, es ar sev nekādi neuzdrošinos tādas uzbimborēt, bet tak gribas :)))

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Uzdrošinies, mīļā! Uzdrošinies! Manas arī vēl tapšanas stadijā, jo citas visādas lietiņas darāmas, bet zinu, ka līdz šī gada beigām būs arī man savas bumbiņkrelles.

      Dzēst