Ilgi domāju, līdz izdomāju, kā rast zelta vidusceļu starp abām cepurēm. Man ir nevis divas, bet viena cepure.
Sarkana, ar brūnganiem lāsumiņiem, kā radīta manai uzticamajai somai...
Cepure, kā redzi, ļoti vienkāršā- īsie stabiņi mijās ar gaisa cilpiņām, vajadzīgajās vietās pieaudzējot klāt vai noraucot. Tamborēta no augšas, mala pabeigta ar "zobiņiem".
Tāda tā iet staigāties kopā ar vējjaku, bet, kad velkams mētelītis, tad cepure rotājas ar tamborētu puķi...
Puķe arī ir no vienkāršajām, visiem labi zināmajām, bet greznumu tai sniedz atlasa lentītes un pērles, kas iešūtas zieda vidū. Viss stiprināts uz brošadatas- ziedu var lietot arī kā piespraudi.
Tad, vēl aiz lieliem priekiem, ka man pašai patīk un ērti lietojas cepure, satamborēju krelles!
Baltas, baltas- kā beidzamās sniega pikas!
Lai tā ziemiņa taisās prom...
...un uzdāvināju- krellles!
Cik skaista cepure! Un soma fonā :)))
AtbildētDzēstļoti skaisti Jums darbiņi ir )
AtbildētDzēst