otrdiena, 2013. gada 12. marts

Visvisvisvienkāršākā tamborētā cepure pasaulē.

   Man bija vajadzīga cepure. Patiesībā divas, jo viena velkama pie vējjakas, bet otra pie mētelīša. Bet man taču Tev nav jāskaidro, cik grūti ir radīt k-ko sev...Citiem? Lūdzu!!! Kravām vien, kravām vien, bet, lai radītu k-ko sev, ir dikti jāsaņemās :))
   Ilgi domāju, līdz izdomāju, kā rast zelta vidusceļu starp abām cepurēm. Man ir nevis divas, bet viena cepure.
    Sarkana, ar brūnganiem lāsumiņiem, kā radīta manai uzticamajai somai...



    Cepure, kā redzi, ļoti vienkāršā- īsie stabiņi mijās ar gaisa cilpiņām, vajadzīgajās vietās pieaudzējot klāt vai noraucot. Tamborēta no augšas, mala pabeigta ar  "zobiņiem".
 Tāda tā iet staigāties kopā ar vējjaku, bet, kad velkams mētelītis, tad cepure rotājas  ar tamborētu puķi...



Puķe arī ir no vienkāršajām, visiem labi zināmajām, bet greznumu tai sniedz atlasa lentītes un pērles, kas iešūtas zieda vidū.  Viss stiprināts uz brošadatas- ziedu var lietot arī kā piespraudi. 



 Tad, vēl aiz lieliem  priekiem, ka man pašai patīk un ērti lietojas cepure, satamborēju krelles! 
Baltas, baltas- kā beidzamās sniega pikas! 
Lai  tā ziemiņa taisās prom...
...un uzdāvināju- krellles! 


2 komentāri: