trešdiena, 2012. gada 5. decembris

Tamborētas rotas.

Un maisam gals ir vaļā! Es tik tamborēju, tamborēju un tamborēju...
Mans mīļākais rokdarbu veids ir tamborēšana,  bet patīk gatavot arī rotas. Līdz šim nebija izdevies to savienot, bet tagad daru šo visu aizgūtnēm! 


Mana Gaspažiņa tikusi pie tamborētas rokassprādzes, kas esot arī gana stilīga...
Wow, kas par  komplimentu mammai :D





Pienbaltās tamborbumbas virknējas viena aiz otras kopā ar caurspīdīgām bumbiņām,
 kas mirdz kā ledutiņi...
Rotājas tās ar atlasa lenti un ir gatavas doties pie savas saimnieces...



Mazais Lāčuzēns meklē sev dvēseles radinieces pie brūnajām tamborbumbām,
kur toņu pāreja ir tik maiga, ka tā vien liekas,
 ka smaržo pēc kafijas ar pienu, kanēļa un kakao...


Bet te gan man gribējās tā greznāk parotāties!
 Laikam sniegs, ledus un tuvie svētki dara savu...
Kā man tā gadījās, kā ne, bet tapa divas rokassprādzes un auskariņi tām blakus!  Rokassprādzēm regulējams garums ar sasienamu virvīti, oderīte melnajai no mežģīnes, baltajai -no flīsa...
Tik šīm rotām skumji vēl mazliet- nav sava valkātāja...




Tā, lūka man iet!
 Bet tas noteikti vēl nav viss, jo man patīk tamborēt rotas...
Kāda brošiņa taču arī te iederētos, vai ne?