sestdiena, 2013. gada 30. marts

Gailīšu diena pirms Oliņu dienas :)



   Mūsmājās oliņas tiek krāsotas katru gadu- sīpolu mizas, zālītes, putraimiņi, lentītes, zīda lupatiņas, parafīns...viss, viss, kas vien ienāk prātā un ir mājās atrodams, bet, ar nosacījumu, ka gana dabīgs un nekaitīgs ēdājiem.
   Tomēr savu vietiņu ir izfīrējušas arī dažādu kalibru un frakciju šokolādes oliņas, jo maniem našķiem dikti garšo tās saldās bumbiņas, kuras tomēr tik bieži nemaz nav mūsu ēdienkartē :D
   Greznām un saldām olām vajadzīs arī savs- īpašais un neatkārtojamais trauks... Sabērās man pannā apmēram 350 grami cukura un karsējās, kausējās, brūnējās, grauzdējās...nu, ja- tapa cukurgailīšu masa, bet šoreiz tai bija lemts kļūt ne par gaili vai vistu, bet par trauku!
   Tā aizrāvos ar procesu, ka aizmirsu par fotoaparātu. Tikai tad, kad bļodā ieklātajam sviestpapīram pa virsu jau bija salijusi visa neiedomājami karstā masa un biju jau sabērusi tur iekšā sēkliņas, iekšēji iesaucos "Kā bilde!"  un skrēju pēc aparāta  :D :D :D



Ar koka lāpstiņu vienmērīgi mēģināju noklāt papīru, kas ielikts bļodā. Kad masa sāka nedaudz atdzist, tad darbiņš veicās raitāk un drīz vien karamelizētais cukurs sāka ieņemt man vajadzīgo formu...Jo vairāk atdzisa, jo veiklāk un uzstājīgāk nācās darboties, bet rezultāts attaisnoja pūles! 






Bet! 
Kā zināms,
 visādas šādas darbošanās mammām parasti notiek kopā ar asistējošām personām, kurām ir savs ieinteresētības moments. :D
Domājams, ka man noteikti darbi neveiktos tik labi, ja vien nebūtu šo veiklo un izmanīgo rociņu...




...un šīs smukās šokolādmutītes, kas novērtē mammas darbošanos. 
Paldies asistentam! 


Oliņām smukais trauciņš, bet Gaspažiņa ar Gaspaģinu jau prātuļo, no kuras malas rīt trauku sākt garauzt :D

Attā!
 Lai jauki un mīļi svētki Tavās mājās! 


P.s.  Par ideju paldies Jolantai Zālei! 






trešdiena, 2013. gada 27. marts

Zaļš gar acīm :)


    Tiešām galīgi zaļš gar acīm...Man reizēm šķiet, ka nav nevienas, pat vismazākās, vietas mājā uz palodzēm, kur kādam kukainītim notupties, jo visur k-kas aug, smaržo pēc valgas zemes un asnu spēka...


Zāle rosās kā trakule, sakāpusi stikla šķīvjos...



Loki virtuves logam aizkaru vietā... Škiet, ka zupas šķīvim drīz vietas nebūs, jo loki aiz sevis pavelk 
arī tomātus un salātus...


Cits prāvākos izmēros, cits vēl tikai savas divas lapiņas izkužinājis no zemes dziļumiem, 
bet visi tieca pretī pavasarim...



Ne ļoti liela, bet labi čakla rociņa sagatavojusi katram stādiņam vārdiņzīmi, lai
mammai stādīšanas darbos vieglāk...
Paldies, Gaspažiņ! :)





Bet mēs-mazie un spirgtie- tik uz priekšu, tik uz sauli, tik uz spēku...lai lieli augtu!
 Kā tie, kas lielos podos gozējas, mostas no ziemas miega un gatavojas savam skaistajam laikam terasē...


 Vēl kādu zāles saišķiti?
 Mums ir vēl :D 
Mums ir daudz :D
Atnāc vēl kādu reizi ciemos,
 tad redzēsi, kā šie mazie kļūst par lieliem un brangiem...


Uz zaļu pavasari ... aidā!!!

piektdiena, 2013. gada 22. marts

Brāļkundziņa Miedziņmāja.




Brāļkundziņa Miedziņmāja tapusi jau sen, sen... 
Gultiņa ir gatavota pirms 10 gadiem, kad to, bez nopietniem darba rīkiem, ņemot vien talkā rokas instrumentus, mans  Gaspaģins gatavoja tikko dzimušajai  Gaspažiņai.
Katra maliņa ar roku noglāstīta, katra redelīte vietā iestutēta ar milzu mīlestību un lepnumu. 
Gaspažiņa godam lietoja šo gultiņu veselus trīs gadus- vien sānu redelītes tika izņemtas ārā.
Tad mūsu radu saimē ieradās vēl divi mazuļi- viens pēc otra atskrēja pie saviem vecākiem. Arī viņiem tika šī jaukā koka gultiņa. 

Bet tad nāca Brālkundziņa kārta! 
Ilgi domājām, vai kultūrslāni no gultiņas sāniem un galiem ņemt nost, bet tad izspriedām, ka nebūs godīgi pret Gaspažiņas māksliniecisko roku un saglabājām nu jau lielās māsas pirmos zīmējumus, kas klusiņām, mammai neredzot,  tapuši uz gultiņas gala sienām. 

    Kamēr Brāļkundziņš pavisam mazs, tikmēr izlīdzējāmies ar pakaviņu, bet, kad mazais ziķeris sāka aktīvi pārvietoties, tad, lai laižoties miedziņā vai sapņojot saldos sapnīšus, nesatraumētu sevi, šuvu gultas apmalītes.
     Man nepatīk veikalos nopērkamās zemās apmalītes - neredzu tām īstu pielietojumu. Kamēr mazais vēl daudz nešiverē pa gultiņu, tikmēr apmalītes nevajag. Kad  mazais sāk aktīvi pārvietoties pa gultiņu, tad tā, drošības apsvērumu dēļ ,tiek nolaista zemāk un maliņas vairs nepilda savu funkciju. Tamdēļ manis darīnātās maliņas ir pilnas redelīšu malas augstumā . Gan augšā, gan apakšā piesietas ar lentām, kas iešūtas vīlēs.                   Sintapons pildījumam divās kārtās. Galvgalī un kājgalī sintapons likts trīs kārtās, jo nevar jau zināt, kur sagribēsies to galvu likt...


Gultas kājgalis.
 Zem maliņas kautrīgi spraucās laukā   māsas  māksla  :D



Galvgalis darināts mazliet savādākai stiprināšanai- ar lentām piesaitēts pie koka līstes, lai brīvi vēlākos laikos 
( tagad ) var novietot spilventiņu. Tas arī pašas šūts- zems un ļoti mīkst.

Gultas galvgalis.

     Pati gultiņa papildināta ar aizkariem, kas aiztur saules spilgto gaismu un galda lampas intensīvo spīdēšanu.  Mūsu guļamtelpa atrodas dievidu pusē, tamdēļ tādi aizkari ļoti noder. Un arī vakarā var nedaudz palasīt, netraucējot mazuļa miegu. 



    Aizkaru stiprinājums veidots no koka līstēm. Gatavie aizkari uzvērti uz linu auklas un uzsieti uz koka balsta. Raibais kokvilnas audums 3 metri, tumši zilais lins 3.5 metri- tas viss kopā radīja gana lielu svaru, ko tikai aukla vien nespēja turēt. 



 No auduma atgriezumiem  sanāca arī tarbiņa pidžammai un...


...un maza čaukstināma un kožama mantiņa. 



   Protams, mazais arī tagad aktīvi lieto savu Miedziņmāju, lai arī sen izaudzis no mīksto maliņu vecuma, bet, šoreiz tiek ņemtas vērā tikai un vienīgi mana puišeļa vēlmes- tā milzīgā neizpratne un nemierīgais aizmigšanas periods, kad maliņas un aizkari tiek mazgāti un pretstatā milzu sajūsma un prieks, kad viss atkal ir vietās...
Tas nav vārdos izstāstāms! 
Ir reizes, kad mazais paprasās iekāpt gultiņā tikai, lai pavārtītos un parotaļātos, bet reizēm tiek spēlētas arī jautrumjautrās spēles ar māsu, kad gultiņa pārvēršas par kārtīgu būdiņu...

   Savukārt izmaksas iepriecina mani- aptuveni 4 ls par Abakhanā pirktu tumši zilu linu un 2.80 ls par četriem aizkariem, kas nopirkti otro roku veikalā. Audums vietām mazliet pabalojis ( kas gan patiesībā nemaz nav redzams) , tamdēļ tā cena tik maza. Aizkari tapa izārdīti  un, tā kā tie bija ar oderi, tad sanāca ne tikai gultas maliņas un aizkari, bet arī gultas veļa- divi paladziņi ar ievērtu gumiju apakšmalai un pārvalciņš. 

Ūūū, paskatījos, kad tie šujamdarbi tapuši- 2012. gada augustā :D  
Ilgi gan slēpu to Brālkundziņa Miedziņmāju :D :D :D


otrdiena, 2013. gada 12. marts

Visvisvisvienkāršākā tamborētā cepure pasaulē.

   Man bija vajadzīga cepure. Patiesībā divas, jo viena velkama pie vējjakas, bet otra pie mētelīša. Bet man taču Tev nav jāskaidro, cik grūti ir radīt k-ko sev...Citiem? Lūdzu!!! Kravām vien, kravām vien, bet, lai radītu k-ko sev, ir dikti jāsaņemās :))
   Ilgi domāju, līdz izdomāju, kā rast zelta vidusceļu starp abām cepurēm. Man ir nevis divas, bet viena cepure.
    Sarkana, ar brūnganiem lāsumiņiem, kā radīta manai uzticamajai somai...



    Cepure, kā redzi, ļoti vienkāršā- īsie stabiņi mijās ar gaisa cilpiņām, vajadzīgajās vietās pieaudzējot klāt vai noraucot. Tamborēta no augšas, mala pabeigta ar  "zobiņiem".
 Tāda tā iet staigāties kopā ar vējjaku, bet, kad velkams mētelītis, tad cepure rotājas  ar tamborētu puķi...



Puķe arī ir no vienkāršajām, visiem labi zināmajām, bet greznumu tai sniedz atlasa lentītes un pērles, kas iešūtas zieda vidū.  Viss stiprināts uz brošadatas- ziedu var lietot arī kā piespraudi. 



 Tad, vēl aiz lieliem  priekiem, ka man pašai patīk un ērti lietojas cepure, satamborēju krelles! 
Baltas, baltas- kā beidzamās sniega pikas! 
Lai  tā ziemiņa taisās prom...
...un uzdāvināju- krellles! 


svētdiena, 2013. gada 10. marts

Mazajām sirsniņām...

Šajā skaistajā Dieva pasaulē ir ļoti daudz mazu sirsniņu, kas ierodas pie saviem vecākiem agrāk, nekā bija gaidīti. 
Steidzīgie mazuļi.
Mammas  vēl tikai domā par tikšanos ar saviem punču iemītniekiem, bet viņi jau klauvējās un saka, ka vēlas ātrāk apskatīt šo pasauli. 
Viņi atnāk mazi, nevarīgi un viņiem salst. 
Viņus vajag sasildīt! 


Tā radās
Sirds Siltuma Darbnīca

    Sirds Siltuma darbnīcā darbojas meitenes, kas grib un var palīdzēt sasildīt mazos bērniņus ar saviem darinājumiem. Viņas atrod laiku un dziju ( sastāvā vismaz 50% vilnas), un darina mazajiem ķipariņiem sedziņas (no  60*60 cm līdz 80*80 cm lielas), mazas zeķītes un cepurītes, kas silda mazuļus tad, kad viņiem tas ir vissvairāk vajadzīgs.  Saadītie un satamborētie darbiņi nonāk pie meitenes-koordinātores Latvijā, kas, savukārt, tos nogādā Latvijas slimnīcās.
    Arī es esmu nolēmusi pievienoties šīm meitenēm un dalīties savā darbā ar mazajiem mazuļiem. Uztamborēju pirmo sedziņu, kādam mazulim vissparastākajā vecmāmiņu kvadrātā un uzadīju divus pārus mazmazītiņu zeķīšu.
 


...tādas rūķīšu zeķītes vien sanāk...

Nu, es taču teicu, ka rūķīšu zeķītes!
Skat, samazgājuši un izkāruši žāvēties! 

Nesatraucies, ir arī otra dzeltenā zeķīte- tik' uz fotomirkli bija vēl uz adatām...
   Šaubījos par to, vai varēšu uzadīt tik lielas (mazas)  zeķītes, kas mazuļiem tiešām der. Adīju pēc meiteņu izstrādātajiem norādījumiem un foto. Sirds Siltuma Darbnīcā viss ir labi parādīts un pastāstīts. Man šķita, ka tās zeķītes ir tiiiik mazas, ka nevar nevienam derēt, tik kādai lellei, bet...sazinājos ar sev zināmu mammu, kuras mazulīte arī ir  "atskrējusi" ātrāk un lūdzi samērīt mazās peciņas pirmās zeķītes...Jā, izmēri saskanēja, bet sajūta, kad tu vari zeķīti uzmaukt uz rādītājpirksta, ir stipri jocīga...


Sirds Siltuma Darbnīca

piektdiena, 2013. gada 8. marts

Skrejslēpe.

    Manai Gaspažiņai jāiet uz dzimšanas dienas svinībām. 
 Pie puikas.
 Puika iepazīts jau bērnudārza laikos, bet tagad abi  iet vienā klasē. 
Atraktīvs, aktīvs, sabiedrisks, zinātkārs zēns, kuram visa kā ir gana...

Ko lai uzdāvina ???

Gaspaģins kasa aiz auss un dodas savu darbarīku virzienā...
K-kas jau arī izdevās.
Ziema jau iet uz galu, bet gan jau puisis vēl paspēs nomēģināt arī mūsu sarūpēto dāvanu-

SKREJSLĒPI !!!















Var būt, ka tu zini šim verķim citu nosaukumu???
 Mēs to nosaucām šādi! 

trešdiena, 2013. gada 6. marts

Ņ. Hruščova rauga mīkla.


Jā, jokains tas mīklas nosaukums, bet izrādās, ka slavenajam vīrišķim šīs mīklas izstrādājumi vienkārši ļoti garšoja...
Ja garšoja viņam, tad garšos arī mums-tā nodomāju un ķeros pie darba!




  • 1/2 tējkarote sāls
  • 2 tējkarotes sausā rauga ( var arī 50 gr. svaigā)
  • 2 ēdamkarotes cukura ( maniem saldumraušiem tika 3 karotes) 
  • 3-3.5 glāzes izsijātu miltu
  • 200 gr mīksta sviesta ( es cepu ar margarīnu) 
  • 1 glāze piena....
     ...un to visus smuki sastrādājam mīkstā, vijīgā mīklā. Un, kāds pārsteigums, liekam nevis siltumā uzrūgt, bet ledusskapī iekšā uz 4 stundām. Es neizturēju 4 stundas, jau pēc 3 ņēmu ārā un rullēju, veidoju, bārstīju ar magonēm. Cepu 180-200 grādos līdz smukbrūnumam.
      Mīklu var uzglabāt ledusskapī 3 dienas, bet tad jāpievieno 1/2 tējkarotes sodas, lai mīkla nepārskābst.

Izdevās gardi!
 Citādi nekā parastā mīkla, bet bija labi.
Mūsmājās ienāks uz palikšanu- no vakara sataisa mīklu, bet brokastīs siltas un smaržīgas maizītes, jo pagatavošanas un cepšanas process aizņem vien  1/2 stundu .


sestdiena, 2013. gada 2. marts

Labie vārdi martam.



Ir lietas, kas ir jāpaveic,cik vien labi iespējams.
Ir tādas, kas vienkārši jāpadara.
Un ir arī tādas, pie kurām ķerties nav nekādas vajadzības.
Tikai jāatšķir tās citu no citas. 
(H. Džeksons Brauns)