otrdiena, 2013. gada 23. aprīlis

Šujamdarbu diletanta atkalprieks :D

   

 Apsolu, ka kādu brīdi rimšos, jo esmu iegrimusi citos darbos, bet tagad tā veikli, veikli izlielos, kas maniem mīlulīšiem jauns mugurā velkams, kas tapis no manām 2 kleitām un krekliņā.
    Viss šuts pēc metodes pieliec-apvelc-izgriez- sašuj kā māki  ;)



Mans T-krekls samazinājies izmēros,
 ieguvis jaunas piedurknes un  pagarinātu apakšmalu... 



...tagad tiek nēsāts kopā ar šiem legingiem!



Brāļkundziņa ūziņas no kleitas piedurknēm-
 foto no dupšpuses  :D , lai smukās pogvietas labi saskatāmas.


Un vēl vienas skrienambikses Gaspažiņai!


Mēs varam, ja daram! 

Attā! 


svētdiena, 2013. gada 21. aprīlis

ceturtdiena, 2013. gada 18. aprīlis

Šujamdarbu diletanta prieks.

  Čaviņa- vidžiņa šajā burvīgajā pavasara dienā!

Tu tikai nesmej' ...es jau atkal par šūšanu!  Ja man agrāk kāds būtu teicis, ka man patiks un gribēsies šut, tad es atbildētu, ka viņš mani nepazīst.
 Bet es tik šuju...cik manas prātiņš un rokas spēj, tik daru. Liekas, ka tā kļuvusi pavisam par apsēstību- k-ko šut... Sevišķi liels izaicinājums ir dot lietām jaunu dzīvi. Tu jau zini, par ko es runāju, vai ne?
  Pēdējie šuvumi vēl nemaz nav tikuši līdz savam fotoaparāta klikšķim, bet rādīšu to, kas man ir sanācis no iepriekš veiktā.

 Tā, nu saproti, ka man viss notiek dikti vienkārši - bikses, kuras der, liek uz papīra, zīmē bildi gatavu un griež ārā, atceroties par vīļu tiesu. Tā pat notiek ar krekliņiem un jakām- pamats piegrieztnei ir viens. Tā jocīgāk bija ar kapuci jaciņai- to gan ar roku zīmēju pēc iedomātām līnijām. Stiķejumu daudz, ar mēri mazliet :D nepecīzi sazīmējās, bet tamdēļ rezultāts ir tikai interesantāks- ar košākiem akcentiem.
  Un te vietā ir teikt, ka mammas  brjuki prevraščajutsja ...




 :D :D :D  ...nu, vēl kādās biksēs ( tikai stipri mazāka izmēra)...



Un jaciņā ar kapuci ( odere tikai kapuces daļā)




Dikti man patīk tās manžetītes un bikšu gali,
 kas tik viegli padodas šušanā  tādam diletantam, kā es.




Un te jau Brālkundziņš demonstrē savu jauno klozīti ! 


Šis viss ir kā apliecinājums man pašai un daudzām citām mammām, ka mammas var daudz, ja vien patiešām to grib. Tas ir vienkārši un katram paveicami! 

Un vēl viens aizķēries darbiņš- auduma tarbiņa Gaspažiņas klasesbiedrenei, kur izmantots kokvilnas audums, aplikācija, kas izgriezta no sabojāta T-krekliņa un atlasa lentītes. Brīdis darba un meitenes priecīgas! 

Lai mums, mammas, veicas sevi pārsteigt un savus mīļos iepriecināt ar rezultātu! 






pirmdiena, 2013. gada 8. aprīlis

Musturdeķa atskaitīte nr. 5

   Ziema ir ieilgusi, bet ir viena joma, kurā mani tas priecē- varu daudz vairāk laika veltīt rokdarbiem. Tu jau zini- sāksies āra darbi un te iestāsies relatīvs miers un klusums...parādīšos labi,ja reizi mēnesī  :D
   Bet tagad laiks atskaitīties. Esmu uztamborējusi un uzadījusi jau 59 klucīšus, kas dosies pie savām jaunajām īpašniecēm.



Neatceros, vai esmu teikusi, bet mans deķēns šoreiz tāds ļoti patriotisks- Lavijas karoga sarkanā krāsa un mazi, balti krikumiņi! 
Kā piemēru musturmeitenēm ieliku šo kolāžu:


Tad jau vēlāk atrādīšo to, kas būs sanācis, bet tagad gan atskaitos:

Iemīlējos šokolādes brūnajā un tirkīzā! Vienkārši iemīlējos! Mani šī brīža favorītgabaliņi...







Tāds Latvian red un silto, oranžo salikums...Sarkanais, kā vienmēr, ienīst fotografēties :D




Trīs citrusdeķa gabaliņi-
 tas jau nekas, ka laims ar apelsīnu vienā klucītī dzīvo, vai ne? 





Trīs zilā cerību deķa klucīši- vēl taps iepriecināti ar kādu pērlīti...





Bet kopā tas viss izskatās jau tik daudz! 



Priecājamies par sniegoto pavasari un darbojamies tālāk! 
Attā, līdz citai reizei! 
Anna. 








trešdiena, 2013. gada 3. aprīlis

Putni atlidoja pirms Lieldienām...


   Jā, jā...gribējās man ko neparastu un draisku šajā baltuma klājienā... Vienmēr ir šķitis, ka putniem un dzīvniekiem ir jābūt  savās dabiskajās, īstajās krāsās, kādas ir sastopamas  mums apkārt, Latvijas  dabā, lai bērniem  veidojas pareizs priekšstats par lietu atainojumu.
    Bet šoreiz mana sirds kliedza pēc krāsām...Un atlidoja mums deviņi putni, kas aši-knaši sasēdās koku zaros.

   Bet vienam palaidnim, neatradās vieta zaros- viņš nevarēja un nevarēja vien beigt izvēlēties, kurā zarā nu sēdēs, tamdēļ ierādijām šim vietu zālītē...


Iekārtojās labi...izskatijās, ka uz palikšanu.


Viņam gādīgas rociņas pat ciemiņu atgādāja, lai jautrāka sēdēšana...





Tad arī liegs vējiņš  uzradās, lai abus pašūpotu...



...un pabarotu ar svaigiem zāles stiebriņiem...



Bet ciemiņš sāka uzvesties nelāgi!
 Gribēja viens pats šūpoties :D





Kā gadījās, kā ne- palika tomēr beigās abi bez svaigiem zāles stiebriņiem, bez šūpošanās un bez dzīvesvietas...


Tā mums ar tiem putniem gāja pirms Lieldienām, bet Lieldienās mēs braucām ciemos lūkot īstas putnu mājas, īstas rūķu mājas un īstus zaķus  un arī pašus rūķus! 










Lai krāsains un darbīgs mums  un jums  šis ziemas pavasaris! 


P.s. Putniņi tapuši no zaļa, nelietota kokvilnas pirtsdvieļa, bet astītes no kokvilnas auduma atgriezumiem. 




pirmdiena, 2013. gada 1. aprīlis

Labie vārdi aprīlim.




Nekur taču nav rakstīts, ka dzīve ir pasaka ar laimīgām beigām.
Dzīve ir sāpīga, toties neprātīgi skaista.

( Rēzija  Kalniņa )