Bezgala lepna un priecīga!

Es tiešām ļoti, ļoti priecājos un lepojos, ka esmu to, aptuveni 1000 Latvijas cilvēku vidū, kas griež simbolisko mūsu Gaismas pils atklāšanas lenti!!!

Paldies, Sandra, ka mani ieteici!

Vairāk par šo unikālo notikumu var izlasīt šeit

Mans maijs ir aizskrējis...

...lieliem, lieliem spārnu vēzieniem!

 Man atlika tikai tvert mirkļus un baudīt...priecāties par to, ko tas man sniedz; 

pateikt tam paldies, ka ļāva to visu piedzīvot...

Paldies par...

...senām fotogrāfijām, kas smaržo pēc laika...

...par Mežotnes pils parku, kas sagaida mani ar ...

...seno druīdu apmetni...

...un pasakainu ziedu pļavu...

Paldies par interesanto stāstījumu par senajiem zobeniem, izmantotajiem materiāliem un tradīcijām!

Abas ar Gaspažiņu mēģinājām arī loka šaušanu un šaušanu ar arbaletu... Ļooooti!

Bet Mežotnes pilskalna svētki vienkārši apbūra ar savu auru...atlika vienkārši priecāties!

Tas nekas, ka jau tūlīt Līgo vakars! Es ļoti gribēju ar Tevi padalīties ar savu pasakaino maiju tieši šodien. Nekad taču nav par vēlu, vai ne?

Atkal zaļš :)

Joprojām zaļš...Nav pagājis ne mēnesis no iepriekšējās zaļbrošas dienas, bet atkal jau viena zaļā. Šoreiz  "pie vainas"  poga, kas ilgi glabājās pogu kastītē un meklēja savu vietu...

Līdz atrada- aizpildīja kabašona trūkumu!

Tāds brīvās formas lolojums, domājot par pāvu, par veco labo "nierīšu rakstu" ...Bet ar steigu jāatrod citas krāsas pērlītes!   :)

Banānu maize

   Globālajā tīmeklī atrodamas ļoti daudz banānu maizes receptes, bet manas ģimenes iecienītā recepte atrasta 2014. g. aprīļa žurnālā " Mans Mazais" .  Paldies jaukajai ģimenei, kas padalījās ar savā īpašumā esošo recepti!
   Vairāk, kā mēnesi cepu pa pāris reizēm nedēļā, izmēģinot visus iespējamos proporciju variantus, bet tomēr atgriezos pie sākuma varianta.

   Lūk, kāds tas ir:

• 235 g miltu,
• 1.5 t.k. dzeramās sodas,
• nepilna t.k. sāls,
• 3 lielas olas,
• 240 g brūnā cukura
• 3 ļoti gatavi banāni
• 170 ml augu eļļas. 

   Sausās sastāvdaļas samaisu kopā. Olas sakuļu, pievienoju arī eļļu un saspaidītus banānus. Vēl mazliet paputoju un beru klāt sausās sastāvdaļas.  Formā ieklāju cepamo papīru, ieleju mīklu un cepu līdz gatavībai apmēram 1h līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī.

Attēls no www.teejastasiite.wordpress.com

 Mūsmāju maize nekad vēl nav
 " izdzīvojusi" līdz fotoobjektīva fiksējošajai acij!

   Secinājumi no maniem cepameksperimentiem:

• Droši var brūno cukuru aizstāt ar balto,
• Jo banāni gatavāki, jo maize saldāka,
• Ja pievieno vairāk eļļas, maize ir valgāka,
• Ja pievieno mazliet vairāk banānu vai olu, maize cepas ilgāk,
• Nenoskaisdrotu apstākļu dēl, maize var cepties arī 1 1/2 h, bet joprojām sanāk tik pat garda! :D

Zaļš

        Starp pavasara atnākšanu, zaļo zāli un rāmajām rīta kafijām radu...Lēnām, pa vienai virtenītei, pa pāris pērlēm, pa mazai kripatiņai...jo...

          Atlika vien man Bienītei pateikt, ka esmu pilnas slodzes mamma, kā jauns un interesants darbs atnāca un mani sameklēja :)  Esmu bibliotēkas vadītāja- ar visām no tā izrietošajām sekām ;)  Galīgi zaļa šajā amatā, galīgi zaļa šajā profesijā, bet ar lielu gribu un degsmi censties, mācīties un radīt...ka tik nepazūdu zaļajā zālē!!!
       Savu blogošanas pieredzi negribu mest malā, tamdēļ arī bibliotēka ir tikusi pie sava bloga-  

MANA BIBLIOTĒKA 

 

ir vieta, kur aizrit  mana darba diena.

 Nāc un ieskaties, ko mēs ar bibliotēkas apmeklētājiem daram!

 Priecāšos Tevi tur satikt arī virtuāli!

         Tava Anna ;)

(galīgi zaļa :D )

Zaķis Stiķītis

Zaķu ierakstam briedu ilgi- gandrīz no Ziemassvētkiem. Nav ne Lieldienas klāt, kad esmu gatava! :)

Laikam, jau tieši tik ilgu laiku vajadzēja, lai varētu Tev par šo kundziņu pastāstīt.  Bet piedzīvojis viņš ir dauuuudz! Var teikt, ka šī ir trešā  reize dzimšanai, bet tikai tagad viņam ir ļauts būt par zaķi. Pirmajā reizē bija sarafāns, tad bija Vilku madāmas tērps  manai Gaspažiņai, bet trešajā reizē

 ( beidzot!!!)  dzima Zaķis.

 
         Gaspažiņa uzmanīgi un rūpīgi šuva savu skaistuli Ziemassvētku bezsniega brīdienās.  Izmantoja tērpa svārku daļu, bet akcentam pielika nelielus gaišāka vilnas auduma atgriezumus. Seja tika šūta ļoti, ļoti rūpīgi!  Un rezultāts priecē gan pašu šuvēju, gan lepno mammu. Mazais brālis ātri vien novērtēja māsas skaisto darinājumu un ieguva sev jaunu miega sargātāju guļvietiņā...:)  Māsa sašuva vēl otru Zaķkundziņu ( tas šoreiz bez portreta), bet arī otrs pārcēlās uz brāļa guļvietu...;)

    Savs laiks miega sargāšanai, savs laiks braucieniem uz bērnudārzu, savs laiks " spodrināt ūsas"  un piedalīties pavasara zaķu izstādē blakus pagastā. Turiet īkšķus par mūsu feini Zaķi, lai viņam veicas!

   

 Lai Jūsu mājās skaistas un tīkamas Lieldienas! 

Tiekamies pēc svētkiem!

" Mamma, dari ko?"

     Arvien biežāk mazais palīgs jautā šo jautājumu, jo pasaule jāizzin... Nu, ko tad es daru?  Nezinu, kaut ko jau daru visu laiku...

     Priecājos par bērniem un ļauju augt...

Gādāju dāvanas mazajiem no Sirds siltuma darbnīcas...

 

 

 Kārtējā darinājumu nodošana jau 1. aprīlī !  Var būt arī Tu gribi palīdzēt? Arī Tavas sirds siltums noderēs...

 Bet vispār meditēju, 

meditēju,

 meditēju,

 

 un iepriecinu citus ar savām dāvanām,

Arī par sevi atceros- kāds pērļu nieciņš vienmēr noder!

 

  Un saņemu dāvanas! Gaidītas ļoti, ļoti! Skaistas ļoti, ļoti! Un tik īpašas, ka grūti izteikt vārdos...

Paldies, Kristīne!

pastkartes pieejamas www.lakstos.lv

  Bet vispār...

ES

 

pastkartes autors: Kristīne Jakadela

Sevis, savu ģimeni, māju, savu darbu, zaļu zāli, pavasari, putnus aiz loga, sauli, kokus, vardes piemājas dīķī, narcises podiņā uz galda, plaukstošus zarus...galu galā, atmodu dabā un sevī!

Miedziņš un Gailis

Neticēsi,  ;D  bet arī es kādreiz biju maza meitene, kas soļoja savus pirmos soļus rokdarbu darināšanā. 

Krāmējot un šķirojot dārgumu kastes bukūzītī pirms remonta, atradu savu pirmo šūto rotaļlietu- Miedziņu...

Nomurkāts, nomīļots un neizmazgājamiem traipiem uz punča un vaidziņiem, tas bija nolicies uz auss. Actiņu nav nemaz, jo miega daudz ;)  Tajos senajos, senajos laikos ( pirms gadiem divdesmit ar asti) audumi bija tādi, kādi bija un dzijas arī bija tādas, kādas bija iespējams dabūt. Bet kvalitāte, gods godam, ir izturējusi  trīs radu bērnus, kurus Miedziņš sargāja sapņu laikā.

Tagad Miedziņš palīdz aizmigt manam mazajam puisēnam.

    Bet Gaspažiņa arī ir izaugusi līdz rotaļlietu sūšanas vecumam. Un šuj. Ar manu palīdzību un atbalstu, bet pati, pati, pati...Pirmais tapa lepnais Gailis, kas aizceļoja uz izstādi skolā. Palīdzēju vien kājas nošut ar šujmašīnu, bet viss pārējais ir rūpīgs roku darbs.

 

Tā, nu abi draugi sadzīvo kopā tīri jauki- viens vecs un ar bērnu midzināšanas pieredzi, otrs jauns un gatavs kāpt katrā kravas auto piekabē, lai piedalītos mazo bērnu mājas darbos.

P.s.  Miedziņš senajos laikos šūts no manas mammas svārkiem, bet Gailis dzimis  no neliela auduma atgriezuma un savu laiku nokalpojuša džempera.

Manu mīlulīšu ziemas "ekipējums" :)

    Gaisā jau pavasaris! Drīz jāmaina siltie ziemas dūrainīši, mices un šalles uz plānākām, bet mani mīlulīši vēl aizvien nēsā siltos, ziemas :)  Jo tie joprojām iet pie sirds! 

    Puikiņa  ziemas komplekts šoreiz no 100% turku akrila ļoti skaistā, pelēkzilā krāsā. Pavediens gana biezs, bet tomēr ņēmu divās kārtās, lai izteiktāka faktūra. 

    Cepurei iešuvu arī flīsa auduma oderi, lai saltie vēji netiek klāt mazajām austiņām. Klāt mazliet gaiši plēka pavediena...Silti un labi!

    Meitiņas komplekts adīts no 100% vilnas dzijas. Pasakains, rupjš vērpums ar nelīdzenumiem, bumbulīšiem, asajām kripatiņām, kas adīšanas procesu padara jautrāku :)  Arī šeit nekādus smalkos rakstus neizvēlējos, jo labiskie un kreiliskie valdziņi vienkāršās kopās rada to raupjo, tik glīto faktūru, kas izstrādājumā dod "to" garšu, kas liek valkāt, valkāt un valkāt!

Vēl kāds košāks zeķu pāris, lai kājelēm omulīgāk pēc garām skolas vai darba dienām, bet...

Mēs jau gaidām pavasari! 

Lai ātrāk ir klāt! 

Tamborēts deķēns pogu "pieradināšanai"

    Dēla audzinātāja lūdza padomāt par to, kā un kur var uztamborēt puķītes, kuras varētu būt ērtas pogāšanas prasmju attīstīšanai . Es padomāju,paskatījos uz saviem vecajiem darbiem un ķēros pie darba! 

    Pamatam tamborēju četrus kvadrātus no garajiem stabiņiem ar vienu apmetumu. Satamborēju kopā ar kontrastainu diegu, apmale aptamborēta ar to pašu diegu. 

    Ziediņi, šķiet, ir visvienkāršākie, kādi vien tamborējot var sanākt. Cītīgi sekoju līdzi, lai vidus veidojas brīvi uzpogājams izvēlētajām pogām. 

       Kā jau redzi, var vienkārši sapogāt ziediņus, kā vēlās; var pogāt pa krāsām; var ziediņus šķirot un likt līnijās un apļos uz galda...Galu gala, var arī apsegt ar ziedu segu, kādu nogurušu lelli vai lāci...

  Lai mazie darbojas! Prieks palīdzēt!