pirmdiena, 2013. gada 25. februāris

Musturdeķa atskaitīte nr. 4

Jā, kārtējā atrādīšanās ir klāt...
Rāmāk man iet tagad ar tiem gabaliņiem, bet tiešām izbaudu procesu...


Gadalaiku deķa pavasara  gabaliņš.

Gadalaiku deķa vasaras gabaliņš.

Gadalaiku deķa rudens gabaliņš.

Un ziema arī...

Kafijdeķa gabaliņš...

Un viens liedaga fragments manā izpildījumā.

Vēl viena kafija- tumši, tumši brūna un rūgta...

...pavisam bez cukura. 


Trikotāžas trubiņšalle.

Manā sirdī lēnām mostas pavasaris...Pavisam lēnam, bet vieta viņam tur ir atradusies. 
Līdz ar pavasara trīsuļošanu sirdī, sākas arī dažādi darbiņi, kas bieži sevi modina tieši, sajūtot pavasara dvesmu. 
Smaržo istabā ienestā un atlaidinātā zeme, kas gatava uzņemt sevī sēklas...zari rāmi iekārtojušies vāzē...
Un rokas nebīstas darba, jo, šķiet, ka svaiga gaisa mājās trūkst un tas irjāielaiž iekšā telpās ar lielu vērienu.
Viens no veidiem, kā es ielaižu telpās gaisu, ir - atbrīvoties no nevajadzīgajām lietām.
Manā gadījumā-
darināt lietu, kas ir vajadzīga, bet,
 ko var pagatavot no tā, kas mājās aizstāvējies
un
neļauj gaisam brīvi staigāt...

Manas padzīvojušās trikotāžas bikses un meitiņas par mazu palikusī kleitiņa veikli jo veikli pārtapa apmēram 2.5 metrus garā trubiņšallē , kam abi gali savstarpēji savienoti, bet uz kakla izkārtojas glaunos un gana stilīgos vijumos. 




 Mākslas skolā cietušais, bet bezgala mīļais t-krekliņš kļuva par ērtu tarbiņu jaunkundzes ikdienas gaitās, bet...



...bet es arī sev esmu piegriezusi trubiņšalli.

5 lietas ir radušas sev jaunu un aktuālu pielietojumu mūsus dzīvē.
5 lietas nav iztērējušas lieku naudu no mūsu ģimenes budžeta.
5 lietas nav vairojušas lielos pasaules atkritumu kalnus.

Kā Tev veicas ar šādiem darbiem? 

sestdiena, 2013. gada 23. februāris

Trikotāžas tērps mazam puisēnam.

   Sveicieni no mūsmājām!
   Jau labu laiku šujmašīna klusiņām stāvēja skapjaugšā, jo ar Brāļkundziņu nespējām vienoties par tās izmantošanas laikiem un iespējām.  :D   Bet...tad zēns laikam saprata, ka mammas galvā rosās idejas par jauna ietērpa radīšanu tieši viņam.
   Izejmateriāls- mans džemperis, kas ticis iegādāts otro roku veikaliņā par simboliskajiem 0.50 ls . Savu laiku godam nokalpoja, silti sasedzot Brāļkundziņu, kamēr viņš dzīvojās pa manu vēdaru. :)  Diemžēl, foto nav sagalabājies, bet...tiksim galā arī bez tā!

Nogriezu piedurknes...

Izmantojot labi nēsājamas, ērtas bikses,
padziļināju   dupša vīles izgriezumu.

Vestītes piegrieztni veidoju,
 izmantojot ērtu trikotāžas krekliņu.

Pārpalikušos gabaliņus izmantoju,
sastiķējot  cepuri un šallīti...


Dažas iespējas apsēsties pie šujmašīnas un mana puisēna jaunais ietērps ir gatavs! 








Var būt, ka arī Tavā mājā ir džempers, kurš gaida pavasari, lai pārtaptu jaunā veidolā? 
Paskaties kārtīgi, jo reizēm neticama lieta var pārtapt, kādā vēl neticamākā lietā,
 kas rotā un priecē gan tevi, gan Tavus mīļos.
 Manas padzīvojušās trikotāžas bikses mani arī pārsteidza no jauna,
 bet par to citā reizē :)
 Attā !!!

svētdiena, 2013. gada 17. februāris

Kā es gāju ceļu līdz savām pērlēm :)

     Man pirms pāris dienām, kāda meitene jautāja, kur var ieraudzīt manis darinātās rotas. Samulsu, jo sapratu, ka nemaz tā dikti daudz neesmu te neko rādījusi. Un tad pašai radās vēlme noskaidrot, kā tad tas viss manās rokās ir attīstījies.

   Paši pirmie auskari, kas tapa tālajā 2008. gadā meitiņai tirgošanai Mārtiņdienas tirdziņā.  Nekad nebūtu domājusi, ka tas vēlāk izvērtīsies tā, kā tas ir izvērties...


   Tad bija pauze gandrīz  vesela gada garumā, kas sevī nesa lielu pārmaiņu un uzdrīkstēšanos. Uzdrīkstēšanos radīt un dāvāt radīto arī citiem...Maisam gals bija vaļā!







   Drīz vien tapa arī pirmais rotu komplektiņš, kas sastāvēja no krellēm, auskariem un rokassprādzes. Pašai bija liels prieks par izdošanos, bet vēl lielāks prieks bija, ka meitene, kas ieguva šīs rotas savā īpašumā, tās nēsāja daudz un bieži, saņemdama par rotām daudz komplimentu. Stikla bumbas bija izcilas!


   Tā darbojoties, mani un manus darinājumus pamanīja aizvien vairāk un vairāk cilvēku, jo devos ar saviem karulīšiem arī uz dažādiem tirdziņiem un darba vietām, uz kurām mani aicināja. Tajā brīdī Latvijā ļoooti daudz sievietes ķērās pie rotu darināšanas,vesals rotu darinātāju bumss, tamdēļ bija jo lielāks prieks, ka mani pamanīja un sākās individuālie pasūtījumi. Pirmie auskari un rotu komplekts, kas darināti pēc pasūtītāja vēlmēm- man pašai patīk joprojām!





   Man vienmēr ir bijis ļoti svarīgi zināt, kāds ir tas cilvēks, kuram es gatavoju rotiņas- viņa temperaments, izturēšanās, paradumi, nodarbošanās, galu galā arī vizuālais tēls.  Kad kāds pie manis vēršas ar vēlmi, lai pagatvoju rotiņu viņam vai viņa izvēlētajam cilvēkam, vienmēr mēģinu uzzināt par šo cilvēku maksimāli daudz lietu, lai darbs, ko radu, atbilstu nēsātājam...Tieši tādā veidā ir tapuši daudzi jo daudzi darbi no sekojošajiem.   
Man pašai joprojām patīk. Tas laikam labs rādītājs...:)



















    Mazliet skumji, ka tagad iznāk pērļu kārbas izvilkt retāk, jo šis darbiņš man nav tāds, ko var darīt tad, kad kāda minūtīte brīva laika, to nevar iemest somā, vedot bērnu uz deju mēģinājumu vai gleznošanu... Man svarīgs ir tas klusais, rāmais laiks, kas vajadzīgs, lai pērles apskatītu, pielaikotu vienu otrai, lai tās "sapazītos" viena ar otru. Tā pērļu padarīšana tāda meditācija manai dvēselei. Sev esmu nolēmusi, ka mans laiks radīsies arī pērlēm. Šoreiz mazliet savādākā veidā, jo domāju, ka esmu jauna ceļa sākumā.
 Lai man izdodas iecerētais! 
Tava Anna. 







sestdiena, 2013. gada 9. februāris

Deķatskaite nucmur 3

Iekritusi es esmu savos kamolos, iekritusi pavisam dziļi...
Lūko, kas sadarīts! 




































Fotografēts steigā, piedod!  Man bija piemeties "bikškājraustītājs", kas savā valodiņā murmulēja, ka laiks pastaigai svaigā gaisā, tamdēļ neņem ļaunā. Galvenais, ka doma saprasta.

Kāda pļāpīgāka doma citreiz. 
Šoreiz attā!