Sēžu un klusēju, kā partizānis :D Nevienam nestāstu, ka savā diplomu un apliecību plauktiņā jau rudens pusē esmu nolikusi vēl vienus vāciņus. Šoreiz pilnīgi nesaistītus ar manu agrāk apgūto profesiju. Un labi, ka tā. Jaunas prasmes noder visur, bet vecās atsvaidzināt vēl var paspēt.
Bet, jā...vāciņos rakstīts, ka esmu šuvēja, kam piešķirta otrā kvalifikācijas pakāpe. Izklausās smalki, bet kā tas ir dzīvē? Dzīvē tas nozīmē, ka man patīk šut, bet darbā mani neviens neņems, jo nav pieredzes, bet nav pieredzes, jo darbā neviens neņems :D :D :D
Man patīk! Šūt, labot, pāršut un tikt līdz galam. Un aiziet uz koncertu pilī pašas šūtā kleitā. Un uzvilkt meitai kleitu un svārkus, un sarafānu. Un dēlam bikses- trīs un vēl trīs, un vēl, un vēl, un vēl...
Šoreiz par biksēm ;)
Visas trīs bikses satilpušas vienā kadrā!
Tāds diezgan klasisks lenčbikšu modelis, kas izvēlēts no 80-to gadu "Burdas". Laikam var teikt pat, ka
retro ;)
Tā kā par savām šūšanas prasmēm neko daudz pārliecināta nejutos, tad sāku ar piemērotu materiālu meklēšanu. Mana "piekususī" vējjaka bija gana labs izejmateriāls,lai startētu, sevišķi tamdēļ, ka nēsājama no abām pusēm (tātad, dubultprieks) un viegli izārdāma.
Zināju, ka bikses noteikti vēlos šūt ar oderi. Tam noderēja pavisam vienkāršs, vidēji biezs oderaudums, kas tomēr beigās izskatījās ļoti eleganti. Melnas, stepētas bikses ar sarkanu oderi. Piegriežot bikses, centos iekombinēt iegrieztni uz auduma tā, lai vējjakas kabatas izskatītos gana dabīgi un , lai tās pēc vajadzības, varētu ērti lietot. Pūles bija tā vērtas- kabatas ir iešūtas virs ceļiem un funkcionē! Bikses sanāca vieglas, plānas, valkājamas agrā rudenī/vēlā pavasarī.
|
Bikses nr.1 |
Pirmo panākumu spārnota :) ķēros pie nākamo bikšu šūšanas. Šeit jau mēģināju nopietnāk. Virspusei izvēlējos otru vējjakas pusi, tā pat iekombinēju kabatas, kas man pašai ļoti patīk.
Lai būtu nopietnāks darinājums, kas paredzēts ziemas sezonas valkāšanai, oderi piegriezu no vilnas auduma, bet vēl liku arī sintapona iekškārtu. Kopā sanāca trīs kārtas, kas lika mazliet
pasvīst, lai visu pienācīgi sadabūtu kopā. Centos ļoti, ārdīju divas reizes un nolauzu vienu šujmašīnas adatu. Bet sanāca! Pašai prieks un puikam silti!
|
Bikses nr. 2 |
Konkrētais modelis manam zēnam izskatījās mazliet neveikli un par platu. To atrisināju, no iekšpuses iešujot "tunelīti" ar gumiju, kas bikses padarīja konkrētajam valkātājam piemērotākas.
|
Bikses nr. 1 un 2 |
Ar to arī visu bikšu šūšana būtu beigusies( jo
beidzās mana feinā vējjaka) , ja vien man
neniezētu nagi uzšūt vēl vienas bikses, kas valkājamas
tā, pa vidam.
Glaunais, nedaudz siltinātais audums eleganti gozējās vietējās audumu tirgotavas plauktā. Vilnas audums oderei vēl bija, tad, nu aizžmiedzu acis un par bargu naudu pirku audumu vienām biksēm un jaciņai.
Šo bikšu piegrieztni vairāk pielāgoju sava zēna augumam- mazliet sašaurināju visu izstrādājumu un mazliet pazemināju lenču daļu. Bikses izdevās labi, zēnam nēsājās ērti, tikai jaunais un glaunais audums izrādījās esam daudz neizturīgās par manas nēsātās vējjakas audumu. Pirmā diena rotaļlaukumā beidzās ar elegantu ielāpu uz ceļgala!
|
Bikses nr.3 |
|
No kreisās puses- pirmās, otrās un trešās bikses ar oderēm. |