otrdiena, 2014. gada 25. februāris

Manu mīlulīšu ziemas "ekipējums" :)

    Gaisā jau pavasaris! Drīz jāmaina siltie ziemas dūrainīši, mices un šalles uz plānākām, bet mani mīlulīši vēl aizvien nēsā siltos, ziemas :)  Jo tie joprojām iet pie sirds! 
    Puikiņa  ziemas komplekts šoreiz no 100% turku akrila ļoti skaistā, pelēkzilā krāsā. Pavediens gana biezs, bet tomēr ņēmu divās kārtās, lai izteiktāka faktūra. 
    Cepurei iešuvu arī flīsa auduma oderi, lai saltie vēji netiek klāt mazajām austiņām. Klāt mazliet gaiši plēka pavediena...Silti un labi!




    Meitiņas komplekts adīts no 100% vilnas dzijas. Pasakains, rupjš vērpums ar nelīdzenumiem, bumbulīšiem, asajām kripatiņām, kas adīšanas procesu padara jautrāku :)  Arī šeit nekādus smalkos rakstus neizvēlējos, jo labiskie un kreiliskie valdziņi vienkāršās kopās rada to raupjo, tik glīto faktūru, kas izstrādājumā dod "to" garšu, kas liek valkāt, valkāt un valkāt!



Vēl kāds košāks zeķu pāris, lai kājelēm omulīgāk pēc garām skolas vai darba dienām, bet...

Mēs jau gaidām pavasari! 




Lai ātrāk ir klāt! 


ceturtdiena, 2014. gada 13. februāris

Tamborēts deķēns pogu "pieradināšanai"

    Dēla audzinātāja lūdza padomāt par to, kā un kur var uztamborēt puķītes, kuras varētu būt ērtas pogāšanas prasmju attīstīšanai . Es padomāju,paskatījos uz saviem vecajiem darbiem un ķēros pie darba! 
    Pamatam tamborēju četrus kvadrātus no garajiem stabiņiem ar vienu apmetumu. Satamborēju kopā ar kontrastainu diegu, apmale aptamborēta ar to pašu diegu. 
    Ziediņi, šķiet, ir visvienkāršākie, kādi vien tamborējot var sanākt. Cītīgi sekoju līdzi, lai vidus veidojas brīvi uzpogājams izvēlētajām pogām. 
















       Kā jau redzi, var vienkārši sapogāt ziediņus, kā vēlās; var pogāt pa krāsām; var ziediņus šķirot un likt līnijās un apļos uz galda...Galu gala, var arī apsegt ar ziedu segu, kādu nogurušu lelli vai lāci...

  Lai mazie darbojas! Prieks palīdzēt! 

trešdiena, 2014. gada 12. februāris

Bikses...trīssss

     Sēžu un klusēju, kā partizānis :D  Nevienam nestāstu, ka savā diplomu un apliecību plauktiņā jau rudens pusē esmu nolikusi vēl vienus vāciņus. Šoreiz pilnīgi nesaistītus ar manu agrāk apgūto profesiju.  Un labi, ka tā. Jaunas prasmes noder visur, bet vecās atsvaidzināt vēl var paspēt. 
     Bet, jā...vāciņos rakstīts, ka esmu šuvēja, kam piešķirta otrā kvalifikācijas pakāpe. Izklausās smalki, bet kā tas ir dzīvē? Dzīvē tas nozīmē, ka man patīk šut, bet darbā mani neviens neņems, jo nav pieredzes, bet nav pieredzes, jo darbā neviens neņems  :D :D :D 
     Man patīk! Šūt, labot, pāršut un tikt līdz galam. Un aiziet uz koncertu pilī pašas šūtā kleitā. Un uzvilkt meitai kleitu un svārkus, un sarafānu. Un dēlam bikses- trīs un vēl trīs, un vēl, un vēl, un vēl...

Šoreiz par biksēm ;)

Visas trīs bikses satilpušas vienā kadrā!


     Tāds diezgan klasisks lenčbikšu modelis, kas izvēlēts no 80-to gadu "Burdas". Laikam var teikt pat, ka
 retro ;) 
     Tā kā par savām šūšanas prasmēm neko daudz pārliecināta nejutos, tad sāku ar piemērotu materiālu meklēšanu. Mana "piekususī" vējjaka bija gana labs izejmateriāls,lai startētu, sevišķi tamdēļ, ka nēsājama no abām pusēm (tātad, dubultprieks)  un viegli izārdāma. 
     Zināju, ka bikses noteikti vēlos šūt ar oderi. Tam noderēja pavisam vienkāršs, vidēji biezs oderaudums, kas tomēr beigās izskatījās ļoti eleganti. Melnas, stepētas bikses ar sarkanu oderi. Piegriežot bikses, centos iekombinēt iegrieztni uz auduma tā, lai vējjakas kabatas izskatītos gana dabīgi un , lai tās pēc vajadzības, varētu ērti lietot. Pūles bija tā vērtas- kabatas ir iešūtas virs ceļiem un funkcionē!  Bikses sanāca vieglas, plānas, valkājamas agrā rudenī/vēlā pavasarī.

Bikses nr.1

    Pirmo panākumu spārnota :) ķēros pie nākamo bikšu šūšanas. Šeit jau mēģināju nopietnāk. Virspusei izvēlējos otru vējjakas pusi, tā pat iekombinēju kabatas, kas man pašai ļoti patīk. 
    Lai būtu nopietnāks darinājums, kas paredzēts ziemas sezonas valkāšanai, oderi piegriezu no vilnas auduma, bet vēl liku arī sintapona iekškārtu. Kopā sanāca trīs kārtas, kas lika mazliet pasvīst, lai visu pienācīgi sadabūtu kopā. Centos ļoti, ārdīju divas reizes un nolauzu vienu šujmašīnas adatu. Bet sanāca! Pašai prieks un puikam silti!

Bikses nr. 2

     Konkrētais modelis manam zēnam izskatījās mazliet neveikli un par platu. To atrisināju, no iekšpuses iešujot "tunelīti" ar gumiju, kas bikses padarīja konkrētajam valkātājam piemērotākas. 


Bikses nr. 1 un 2

    Ar to arī visu bikšu šūšana būtu beigusies( jo beidzās mana feinā vējjaka) , ja vien man neniezētu nagi uzšūt vēl vienas bikses, kas valkājamas tā, pa vidam.
    Glaunais, nedaudz siltinātais audums eleganti gozējās vietējās audumu tirgotavas plauktā. Vilnas audums oderei vēl bija, tad, nu aizžmiedzu acis un par bargu naudu pirku audumu vienām biksēm un jaciņai.
   Šo bikšu piegrieztni vairāk pielāgoju sava zēna augumam- mazliet sašaurināju visu izstrādājumu un mazliet pazemināju lenču daļu.  Bikses izdevās labi, zēnam nēsājās ērti, tikai jaunais un glaunais audums izrādījās esam daudz neizturīgās par manas nēsātās vējjakas audumu. Pirmā diena rotaļlaukumā beidzās ar elegantu ielāpu uz ceļgala!

Bikses nr.3

No kreisās puses- pirmās, otrās  un trešās bikses ar oderēm.



sestdiena, 2014. gada 8. februāris

Sirds Siltuma Darbnīca- tiek arī no manis

     Lēnu garu,  starp slimošanām, nebeidzamajām krāsns kurināšanām,  kopīgām multfilmu skatīšanas reizēm un vakara miega dziesmām, tamborēju un adīju arī mazuļiem, ko savā gādībā ņēmusi Sirds siltuma darbnīca.
     Šoreiz mazliet neierastāka krāsu kombinācija, bet gala rezultāts man tomēr ļoti iet pie sirds. Izmēģināju arī jaunu tamborrakstu, ko nošpikoju no Bienes man darinātā musturdeķa gabaliņa. Izdevās un patīk! Zinu, ka noteikti izmantošu vēl citos darbos, jo tamborējums veidojas blīvs, bet, tajā pašā laikā, arī elastīgs.





Mazo micīti un zeķītes adīju , kā ierasts, bet šaubas rada izmēra atbilstība. Ļoti ceru, ka neesmu nošāvusi greizi. Sevi mierinu ar domu, ka dzimst priekšlaikus taču pat nepilnu kilogramu mazi, bet sīkti mazuļi, kuriem nepieciešams mans un arī Tavs sirds siltums. 



    Abi šī gada pirmie komplekti gatavi, izmazgāti, saules staros izžāvēti, notvaicēti un krājas kaudzē. Līdz nākamajai darbiņu nodošanai 1. aprīlī vēl laika gana. Ceru, ka pievienošu vēl kādu komplektu, kas steidzīgajiem mazuļiem noderēs.

Lai vairāk uzzinātu par Sirds siltuma darbnīcu, vari palasīt  šeit


Līdz citai reizei! 
Tava Anna

ceturtdiena, 2014. gada 6. februāris

Karoga sarkanais...Gatavs!


Ar lielu prieku saņemts katrs kvadrātiņš, ar sajūsmu aplūkots un izpētīts...



Katrs nācis pie manis ar sava darinātāja milzīgo pozitīvās enerģijas lādiņu, kā dāvana...



Man bija tas gods katram izraudzīties to īsto vietu un īsto kaimiņu...



Manī ir tas milzīgais prieks un sajūsma, ka esmu saņēmusi tik skaistu dāvanu- kopīgo darbu- no tik daudz cilvēkiem...




Dāvanas saņemšanas prieks ir ļoti liels, bet dāvināt ir vēl labāk...




Tamborēju kopā šo skaistuli un domāju, ka man
 apkārt ir tiiiik daudz cilvēku, kuriem gribētos pasniegt šādu dāvanu...


     Zinu noteikti, ka ir trīs cilvēki,kuri tādu noteikti arī saņems- kuri man ir palīdzējuši un darījuši tik daudz laba, ka pat ar 100 deķiem dāvanā būtu par maz, lai pateiktu manu paldies, bet tas ir tas, ko varu dot tagad.  Šis ir pirmais no trim deķiem, ko dāvināšu sev īpašiem cilvēkiem. Noteikti būs vēl divi deķi. Lēnām un prātīgi, pa starpai citiem darbiem, bet būs...


Saku PALDIES tiem, kas darināja ar mani kopā šo deķi,
saku PALDIES tiem, kas atbalstīja ar idejām, 
saku PALDIES tiem, kas piecieta manu apsēstību ar "deķošanas "procesu...

PALDIES  nekad nevar būt ar daudz! 

trešdiena, 2014. gada 5. februāris

Higiēnisks spilvens.

        Čau!
   Tikai nerauc uzaci par nosaukumu šim ierakstam :D  Viss ir ok, par personīgo higiēnu šoreiz nekā, par gultu arī nē  :D :D :D   Šoreiz atkal par manu bērnudārznieku.
    Manam   jaunietim  bērnudārzā bija vajadzīgs spilvens, ko lietot, sēžot uz zemes, ko ņemt līdzi uz zāli, skatoties teātra izrādes, ejot ciemos ...Es ar lielu prieku ķēros pie darba un sašuvu pamatīgu ķisentiņu  "Mammas roku" stiliņā  Paldies, Tev, Laine!
   Mazais vīriņš dikti priecīgs, nes savu spilvenu līdzi un aktīvi to izmanto līdz brīdim, kad grupas telpās iemaldās "dārziņa" medpersonāls, kas noraida šāda spilvena lietošanu grupas telpās, jo tas esot NEHIGIĒNISKS.
   Laikam esmu ļauna, jo smējos dikti un ķēros klāt pie savas vecās jakas, ko mana mamma saglabājusi no maniem pamatskolas laikiem  ;)  Būs higiēniskāk!



   Piedurknes nost, apkakle un apakšmala ciet, sānu vīles nošūtas! 
 10 minūtes un ērti  "apģērbjams" spilvens ir gatavs. 

    Ar Trīciju laikam esam uz viena viļņa, jo arī viņai šodien tā pati mode spilvenu apģērbšanā, bet man vēl jaunas bikšeles puikam jāuzšuj- no pāri palikušajām piedurknēm!






Par foto redzamo zaķi arī pastāstīšu, bet to gan citu reizi... Attā! 


P.s. Novēli manam puisim ātrāk  atsākt lietot savu spilvenu, jo viņš  jau trešo nedēļu slimo pa māju, bet spilventiņš skumst "dārziņā"...