trešdiena, 2014. gada 12. februāris

Bikses...trīssss

     Sēžu un klusēju, kā partizānis :D  Nevienam nestāstu, ka savā diplomu un apliecību plauktiņā jau rudens pusē esmu nolikusi vēl vienus vāciņus. Šoreiz pilnīgi nesaistītus ar manu agrāk apgūto profesiju.  Un labi, ka tā. Jaunas prasmes noder visur, bet vecās atsvaidzināt vēl var paspēt. 
     Bet, jā...vāciņos rakstīts, ka esmu šuvēja, kam piešķirta otrā kvalifikācijas pakāpe. Izklausās smalki, bet kā tas ir dzīvē? Dzīvē tas nozīmē, ka man patīk šut, bet darbā mani neviens neņems, jo nav pieredzes, bet nav pieredzes, jo darbā neviens neņems  :D :D :D 
     Man patīk! Šūt, labot, pāršut un tikt līdz galam. Un aiziet uz koncertu pilī pašas šūtā kleitā. Un uzvilkt meitai kleitu un svārkus, un sarafānu. Un dēlam bikses- trīs un vēl trīs, un vēl, un vēl, un vēl...

Šoreiz par biksēm ;)

Visas trīs bikses satilpušas vienā kadrā!


     Tāds diezgan klasisks lenčbikšu modelis, kas izvēlēts no 80-to gadu "Burdas". Laikam var teikt pat, ka
 retro ;) 
     Tā kā par savām šūšanas prasmēm neko daudz pārliecināta nejutos, tad sāku ar piemērotu materiālu meklēšanu. Mana "piekususī" vējjaka bija gana labs izejmateriāls,lai startētu, sevišķi tamdēļ, ka nēsājama no abām pusēm (tātad, dubultprieks)  un viegli izārdāma. 
     Zināju, ka bikses noteikti vēlos šūt ar oderi. Tam noderēja pavisam vienkāršs, vidēji biezs oderaudums, kas tomēr beigās izskatījās ļoti eleganti. Melnas, stepētas bikses ar sarkanu oderi. Piegriežot bikses, centos iekombinēt iegrieztni uz auduma tā, lai vējjakas kabatas izskatītos gana dabīgi un , lai tās pēc vajadzības, varētu ērti lietot. Pūles bija tā vērtas- kabatas ir iešūtas virs ceļiem un funkcionē!  Bikses sanāca vieglas, plānas, valkājamas agrā rudenī/vēlā pavasarī.

Bikses nr.1

    Pirmo panākumu spārnota :) ķēros pie nākamo bikšu šūšanas. Šeit jau mēģināju nopietnāk. Virspusei izvēlējos otru vējjakas pusi, tā pat iekombinēju kabatas, kas man pašai ļoti patīk. 
    Lai būtu nopietnāks darinājums, kas paredzēts ziemas sezonas valkāšanai, oderi piegriezu no vilnas auduma, bet vēl liku arī sintapona iekškārtu. Kopā sanāca trīs kārtas, kas lika mazliet pasvīst, lai visu pienācīgi sadabūtu kopā. Centos ļoti, ārdīju divas reizes un nolauzu vienu šujmašīnas adatu. Bet sanāca! Pašai prieks un puikam silti!

Bikses nr. 2

     Konkrētais modelis manam zēnam izskatījās mazliet neveikli un par platu. To atrisināju, no iekšpuses iešujot "tunelīti" ar gumiju, kas bikses padarīja konkrētajam valkātājam piemērotākas. 


Bikses nr. 1 un 2

    Ar to arī visu bikšu šūšana būtu beigusies( jo beidzās mana feinā vējjaka) , ja vien man neniezētu nagi uzšūt vēl vienas bikses, kas valkājamas tā, pa vidam.
    Glaunais, nedaudz siltinātais audums eleganti gozējās vietējās audumu tirgotavas plauktā. Vilnas audums oderei vēl bija, tad, nu aizžmiedzu acis un par bargu naudu pirku audumu vienām biksēm un jaciņai.
   Šo bikšu piegrieztni vairāk pielāgoju sava zēna augumam- mazliet sašaurināju visu izstrādājumu un mazliet pazemināju lenču daļu.  Bikses izdevās labi, zēnam nēsājās ērti, tikai jaunais un glaunais audums izrādījās esam daudz neizturīgās par manas nēsātās vējjakas audumu. Pirmā diena rotaļlaukumā beidzās ar elegantu ielāpu uz ceļgala!

Bikses nr.3

No kreisās puses- pirmās, otrās  un trešās bikses ar oderēm.



sestdiena, 2014. gada 8. februāris

Sirds Siltuma Darbnīca- tiek arī no manis

     Lēnu garu,  starp slimošanām, nebeidzamajām krāsns kurināšanām,  kopīgām multfilmu skatīšanas reizēm un vakara miega dziesmām, tamborēju un adīju arī mazuļiem, ko savā gādībā ņēmusi Sirds siltuma darbnīca.
     Šoreiz mazliet neierastāka krāsu kombinācija, bet gala rezultāts man tomēr ļoti iet pie sirds. Izmēģināju arī jaunu tamborrakstu, ko nošpikoju no Bienes man darinātā musturdeķa gabaliņa. Izdevās un patīk! Zinu, ka noteikti izmantošu vēl citos darbos, jo tamborējums veidojas blīvs, bet, tajā pašā laikā, arī elastīgs.





Mazo micīti un zeķītes adīju , kā ierasts, bet šaubas rada izmēra atbilstība. Ļoti ceru, ka neesmu nošāvusi greizi. Sevi mierinu ar domu, ka dzimst priekšlaikus taču pat nepilnu kilogramu mazi, bet sīkti mazuļi, kuriem nepieciešams mans un arī Tavs sirds siltums. 



    Abi šī gada pirmie komplekti gatavi, izmazgāti, saules staros izžāvēti, notvaicēti un krājas kaudzē. Līdz nākamajai darbiņu nodošanai 1. aprīlī vēl laika gana. Ceru, ka pievienošu vēl kādu komplektu, kas steidzīgajiem mazuļiem noderēs.

Lai vairāk uzzinātu par Sirds siltuma darbnīcu, vari palasīt  šeit


Līdz citai reizei! 
Tava Anna

ceturtdiena, 2014. gada 6. februāris

Karoga sarkanais...Gatavs!


Ar lielu prieku saņemts katrs kvadrātiņš, ar sajūsmu aplūkots un izpētīts...



Katrs nācis pie manis ar sava darinātāja milzīgo pozitīvās enerģijas lādiņu, kā dāvana...



Man bija tas gods katram izraudzīties to īsto vietu un īsto kaimiņu...



Manī ir tas milzīgais prieks un sajūsma, ka esmu saņēmusi tik skaistu dāvanu- kopīgo darbu- no tik daudz cilvēkiem...




Dāvanas saņemšanas prieks ir ļoti liels, bet dāvināt ir vēl labāk...




Tamborēju kopā šo skaistuli un domāju, ka man
 apkārt ir tiiiik daudz cilvēku, kuriem gribētos pasniegt šādu dāvanu...


     Zinu noteikti, ka ir trīs cilvēki,kuri tādu noteikti arī saņems- kuri man ir palīdzējuši un darījuši tik daudz laba, ka pat ar 100 deķiem dāvanā būtu par maz, lai pateiktu manu paldies, bet tas ir tas, ko varu dot tagad.  Šis ir pirmais no trim deķiem, ko dāvināšu sev īpašiem cilvēkiem. Noteikti būs vēl divi deķi. Lēnām un prātīgi, pa starpai citiem darbiem, bet būs...


Saku PALDIES tiem, kas darināja ar mani kopā šo deķi,
saku PALDIES tiem, kas atbalstīja ar idejām, 
saku PALDIES tiem, kas piecieta manu apsēstību ar "deķošanas "procesu...

PALDIES  nekad nevar būt ar daudz! 

trešdiena, 2014. gada 5. februāris

Higiēnisks spilvens.

        Čau!
   Tikai nerauc uzaci par nosaukumu šim ierakstam :D  Viss ir ok, par personīgo higiēnu šoreiz nekā, par gultu arī nē  :D :D :D   Šoreiz atkal par manu bērnudārznieku.
    Manam   jaunietim  bērnudārzā bija vajadzīgs spilvens, ko lietot, sēžot uz zemes, ko ņemt līdzi uz zāli, skatoties teātra izrādes, ejot ciemos ...Es ar lielu prieku ķēros pie darba un sašuvu pamatīgu ķisentiņu  "Mammas roku" stiliņā  Paldies, Tev, Laine!
   Mazais vīriņš dikti priecīgs, nes savu spilvenu līdzi un aktīvi to izmanto līdz brīdim, kad grupas telpās iemaldās "dārziņa" medpersonāls, kas noraida šāda spilvena lietošanu grupas telpās, jo tas esot NEHIGIĒNISKS.
   Laikam esmu ļauna, jo smējos dikti un ķēros klāt pie savas vecās jakas, ko mana mamma saglabājusi no maniem pamatskolas laikiem  ;)  Būs higiēniskāk!



   Piedurknes nost, apkakle un apakšmala ciet, sānu vīles nošūtas! 
 10 minūtes un ērti  "apģērbjams" spilvens ir gatavs. 

    Ar Trīciju laikam esam uz viena viļņa, jo arī viņai šodien tā pati mode spilvenu apģērbšanā, bet man vēl jaunas bikšeles puikam jāuzšuj- no pāri palikušajām piedurknēm!






Par foto redzamo zaķi arī pastāstīšu, bet to gan citu reizi... Attā! 


P.s. Novēli manam puisim ātrāk  atsākt lietot savu spilvenu, jo viņš  jau trešo nedēļu slimo pa māju, bet spilventiņš skumst "dārziņā"...


trešdiena, 2014. gada 29. janvāris

Ķirbju kūka- mūsmājās visiecienītākā!

    Ķirbis tāda jocīga oga- visiem patīk, bet, kad jāsāk ēst, tad daudzi sāk raukt deguntiņus: "Es ķirbi neēdu! Man negaršo! "
   Šī ir lieliska recepte, lai ķirbju neēdājs noticētu, ka tomēr IR  garšīgi!


Tev vajadzēs:
  •  600 gr.  ķirbja
  • 3 olas
  • 1 paciņu iebiezinātā piena ar cukuru
  • 100 gr. sviesta
  • 2 pac. "Selgas" cepumu ( es lietoju sveramos cepumus ~ 380 gr.)
  • 50 gr. mannā
  • 1 pac. vanilīna cukura
  • 2 t.k. kanēļa
  • 2 t.k. citrona sulas ( es spiežu aptuveni 1/2 citrona) 
  • 1šķipsniņa sāls 

    Ķirbi nomizo, iztīra un liek sautēties, pievienojot ļoti nedaudz ūdens. Kamēr ķirbis tiek sautēts, sasmalcinu cepumus līdz viendabīgai, smuki birstošai masai, sajaucu ar izkausētu sviestu. Kūkas veidnē ar noņemamo malu lieku cepamo papīru un vienmērīgi izklāju cepumu/sviesta masu. Stingri nospiežu, veidojot kūkas pamatni.
    Kad ķirbis kļuvis mīksts, noleju lieko šķidrumu un sakuļu ( izmantoju mikseri vai blenderi). Pievienoju vaniļas cukuru, kanēli, sāli, citrona sulu un visu samaisu. Tad lieku klāt mannā, olas un iebizināto pienu un visu sakuļu ar mikseri.
   Masu leju veidnē un lieku cepeškrāsnī 150 grādos 1 stundu un 15 min. 
   Var pasniegt ar ogu mērci vai saldējumu, bet maniem kārumniekiem vislabāk garšo vēl silta ar pienu vai otrajā dienā, pastāvējusi pie tējas vai kafijas. 


P.s. Masa, ko lej veidnē izskatās stipri neiedvesmojoša uz kūku cepšanas panākumiem, bet neliecies maldināta- izdodas vienmēr un ļoti garšīgi.
P.s. 2  Kūkas "izcelsme" šeit

ceturtdiena, 2014. gada 23. janvāris

Lai mazie pirkstiņi kļust lieli!

     Brāļkundziņš ļoti aktīvi un ar milzīgu prieku dodas savās bērnudārznieka gaitās. Tur sastaptās audzinātājas  darbojas ar mazajiem ķipariem un piedomā pie tā, lai mazuļu pirkstiņi ikdienas rotaļu laikā kļūst aizvien veiklāki un spēcīgāki.
     Audzinātājas zināja, kam man var lūgt palīdzību, bet ...mana iedvesma :D kavējās un nenāca man palīgā izveidot aktivitāšu centriņu, ko varētu piekārt pie sienas/ plaukta/ skapja, lai mazie var darboties.  
     Ik pa laiciņam saliku kopā pa kādai detaļai, fragmentam, bet kopskata nebija... Audzinātājas vēlējās, lai  var aizpogāt/ atpogāt podziņas,  darboties ar rāvējslēdzi, ievērt/izvērt, lietot detaļas ar lipekli...visu, kas nepieciešams ikdienas pašapkalpošanās prasmju apgūšanai . 
   
Tad, nu lūko tuvāk, kas man ir sanācis, apkopojot vēlmes :

Zirdziņš, kurš ir pielīmējams ar lipekli, bet pavada ir attaisāma/ aiztaisāma ar metāla sakabi. Zirdziņš pildīts ar sintaponu un ķiršu kauliņiem- patīkams taustei. Tā pat taustes attīstībai lieti noderēs stikla akmentiņi, pa kuriem "soļo" zirdziņš. Metāla sakabe mazajām rociņam grūti pievarama, bet ar laiku  viss notiks! 



Lentītēs iestiprināti plastmasas aizkarstangu riņķi;  tie labi kalpos, darbojoties ar auduma jostiņām, kuras ir sašūtas ar lipekļiem.



Mazliet savādāka pogāšana! Šoreiz bez pogcaurumiem, bet ar lentītēm.



Košais rāvējslēdzis noslēpis mazas filca pūcītes ar koka krellītēm- lai interesantāk taisīt rāvejslēdzi vaļā un ciet. Koka bumbiņas uzvērtas uz sutažas, ērti pārvietojamas abos virzienos.


Sava vieta arī vienkārši interesantām pogām- dažadas pēc formas un materiāliem, tā vien rosina sevi aptaustīt, pabīdīt un vēlāk arī saskaitīt...



Visbeidzot atradās  arī vieta šīm jostus sprādzēm, kuru attaisīšanai un aiztaisīšanai  noder tiešām veikli un stipri pirkstiņi. Bet līdz tam vēl jāaug! 



Un viss kopā tas savietojās uz auduma pamatnes, kas polsterēta ar ļoooti biezu paralonu- piespriedu "nāves spriedumu" divām šujmašīnas adatām! :D  Zaļās auduma lentas augšmalā paredzētas stiprināšanai, izverot cauri koka līsti. 

Lai godam kalpo ! 


P.s. Pēdējā laikā, gatavojot šo un citus šujamdarbus, saskaros ar ļoti sliktas kvalitātes sintētisko filcu. Skumji, ka pieejamo materiālu kvalitāte strauji zūd. 

trešdiena, 2014. gada 22. janvāris

Ēd un ziedi !!!


Pati dikti smēju par šīs ziņas virsrakstu...Izskatās pēc tievētāju klubiņa uzsaukuma :D , bet nekā! 

Šoreiz ēd putiniņi aiz loga...



       Putraimi, dažādas graudu pārslas un sēkliņas, nesālīts sviests vai tauki- tas, kas mazajiem  putnēniem garšo un ir noderīgs. Taukvielu uz lēnas uguns izkausēju un iemaisu iekšā visas sausās sastāvdaļas. Formas iegūšanai izmantoju visparastāko mazo kēksiņu/ mafinu pannu, kurās izlieku gatavo masu. Katrā formiņā atceries ielikt izturīgu striķīti, lai vieglāk cienastu izlikt uz " ēdamgalda". 
      Masu formās pildu blīvi, ļauju atdzist istabas temperatūrā, bet tad ar visu formu ievietoju saldētavā, lai sastingst kārtīgi. Ņemot ārā, mazliet piepalīdzu ar karstu ūdeni- vieglāk izņemt.
      Sagatavotos putniņu gardumus glabāju saldētavā, izliekot ārā pēc vajadzības. 
   Prasīsi, kamdēļ sarkanā lenta?  Lai skaistāk man, bet maniem bērniem, lai vieglāk no dzīvojamās istabas loga pamanīt, kur un kas ir sakārts koku zaros, kur gaidīt mazos lidonīšus ...
 



... bet zied leduspuķes!

 Arī aiz loga, jo, lai cik arī skaistas, tomēr dikti saltas! 











Nu, tad uzziedi arī Tu- sirdī un dabā!