trešdiena, 2014. gada 22. janvāris

Ēd un ziedi !!!


Pati dikti smēju par šīs ziņas virsrakstu...Izskatās pēc tievētāju klubiņa uzsaukuma :D , bet nekā! 

Šoreiz ēd putiniņi aiz loga...



       Putraimi, dažādas graudu pārslas un sēkliņas, nesālīts sviests vai tauki- tas, kas mazajiem  putnēniem garšo un ir noderīgs. Taukvielu uz lēnas uguns izkausēju un iemaisu iekšā visas sausās sastāvdaļas. Formas iegūšanai izmantoju visparastāko mazo kēksiņu/ mafinu pannu, kurās izlieku gatavo masu. Katrā formiņā atceries ielikt izturīgu striķīti, lai vieglāk cienastu izlikt uz " ēdamgalda". 
      Masu formās pildu blīvi, ļauju atdzist istabas temperatūrā, bet tad ar visu formu ievietoju saldētavā, lai sastingst kārtīgi. Ņemot ārā, mazliet piepalīdzu ar karstu ūdeni- vieglāk izņemt.
      Sagatavotos putniņu gardumus glabāju saldētavā, izliekot ārā pēc vajadzības. 
   Prasīsi, kamdēļ sarkanā lenta?  Lai skaistāk man, bet maniem bērniem, lai vieglāk no dzīvojamās istabas loga pamanīt, kur un kas ir sakārts koku zaros, kur gaidīt mazos lidonīšus ...
 



... bet zied leduspuķes!

 Arī aiz loga, jo, lai cik arī skaistas, tomēr dikti saltas! 











Nu, tad uzziedi arī Tu- sirdī un dabā! 




sestdiena, 2014. gada 18. janvāris

Mana musturdeķa starpfinišs :)





       Man jāsaka, kā Bienītei  - nevar īsti saprast- man trūkst viena gabaliņa vai jātaisa spilvens? Visdrīzāk man trūkst 11 gabaliņi, bet pie, veiksmīgas dziju iegādes, trūkst pat 21 gabaliņš  :D  Ticu, ka izdosies!  Ar nepacietību gaidu finišu!

piektdiena, 2014. gada 17. janvāris

Piecgraudu maize

 



  Labrīt no rīta skan daudz mīlīgāk un možāk, ja deguns jau pirms tam ir pasacījis priekšā, ka brokastīs ir svaigi cepta, silta maizīte.
     Maizes krāsniņa mūsmājās ir palaista atvaļinājumā, bet tagad čakli strādā cepeškrāsns. Tad, nu mēģinu jaunas un jaunas receptes. Šī pie manis nonāca pavisam nejauši- izlasīju uz "Rīgas Dzirnavnieka" 5-graudu pārslu pakas. Rokas prasīties prasījās izmēģināt un, jau uzreiz, saku lielumlielo paldies man nezināmajai mammai Mārai no Rīgas, kas ir šīs receptes autore. Mums garšo!
   

Šī ir oriģinālrecepte, pēc kuras vadījos pirmajā cepšanas reizē:

    1 glāze "Herkuless" 5-graudu pārslas
    2 ēdamkarotes kviešu klijas
   450 gr "Hercoga " kviešu milti
    1 paciņa sausā rauga
    3 ēdamkarotes skābā krējuma
    1 ēdamkarote sāls
    1 ēdamkarote cukura
    350 ml ūdens

   Sausās sastāvdaļas ieber bļodā, samaisa, pievieno krējumu un ūdeni, kārtīgi sajauc, liek siltā vietā uzrūgt aptuveni 30 min. Liek cepamajā veidnē, kas ietaukota un izkaisīta ar miltiem. Cepškrāsni ieslēdz uz 200 grādiem un liek iekšā uzreiz- vēl aukstā ! Cep aptuveni 45 minūtes.

   Manu ēdāju secinājumi un uzlabojumi pēc mūsu gaumes:


  • sāls mūsu garšai ir stipri par daudz, mēs ņemam 1 tējkaroti
  • der jebkuri kviešu milti un jebkuras 5-un 4-graudu pārslas
  • var lietot arī krējuma izstrādājumu- garšas kvalitāte nemainās
  • kviešu klijas nelietojam, jo zinam to, cik daudz indes un pesticīdus izmanto lauksaimnieki graudu audzēšanā un nogatavināšanā ( te laikam būtu jārunā pilnīgi atsevišķi par bēdīgi slaveno "Roundup" preparātu, bet...) , tamdēļ vienkārši pievienoju vairāk izvēlētas pārslas.

BET !
Šai maizītei ir viens ļoti būtisks trūkums- 
ļoti ātri beidzas, tamdēļ jau labu laiku to cepu dubultporcijā! 


Lai arī Tev labi garšo!  
 Smaržīgu un gardu dienu vēlot, Anna 

piektdiena, 2014. gada 10. janvāris

Pirmā Sirds siltuma kripatiņa šogad no manis...

  Gads ir iesācies...Savādāks nekā citi, bet ļoti darbīgs. Cilāju savus kamolus, audumus un domāju labas domas. Pirms laika  dzimušajiem mazuļiem ļoti vajadzīgs siltums. Ar milzīgu lepnumu sirdī skatījos "Latvijas lepnumu 2013" un darināju savu pirmo šī gada sirdsdarbiņu...








Šoreiz tiešām esmu aizrāvusies kvadrātos- musturdeķa darināšana ir atstājusi savu iespaidu :D   Reizē gan vienkārši, gan krāsu spēlē izteiksmīgi. 
Pati par sevi iesmeju, ka zeķītes nav "mans formāts" , bet tomēr arī no manis tiek pa  kādai zeķītei- pēc vajadzības un lieluma...



Lai mazās kājeles aug līdz lielo zeķu lielumiem, bet mums, adītājām un tambrētājam, netrūkst dzijas, iedvesmas un "draudzīgu kājiņu" , kuras iepriecināt! 
Lai labi un mīļi top! 

Tiekamies drīz...

trešdiena, 2013. gada 25. decembris

Palīdzi, lūdzu! Nobalso...

    Redzi, cik jokaini- parasti konkursos nepiedalos, bet šoreiz, vienkārši  tā pat, pievienoju sava pēdējā deķēna bildi, kādā rokdarbu konkursa galerijā. Un, ko es redzu? Izrādās, ka mans skaistulis sīvi cīnās par pirmo vietu  :)   -Tas notiek TE!!!   Mans deķītis visā savā krāšņumā gozējas bilžu galerijā  !
    Un manī pamodās liela, jo liela vēlme uzvarēt, jo balva ir rokdarbniekam ļoti noderīga- dzija. Man ļoti, ļoti gribas iegūt šo balvu, lai varētu to izlietot labam un pavisam nesavtīgam mērķim- radīt vajadzīgās lietiņas mazuļiem, kas tās gaida, kam vajadzīgs atbalsts no Sirds Siltuma darbnīcas


    Lūdzu, palīdzi man piepildīt šo vēlmi - nobalso par manu darbiņu! 

Pateicos par Tavu labo darbu!
 Tava Anna 

ceturtdiena, 2013. gada 19. decembris

" Mammu, man rīt vajag..."



    Ak, šī tik daudzas reizes dzirdētā frāze, kuras turpinājums ir tiiik nojaušams. Mammu ausis tas parasti sasniedz vēlā vakara stundā, kad katrs sevi cienošs veikalnieks jau savu bodīti ir aizslēdzis ciet, bet rīt taču vajag noteikti... 
   Šoreiz vajag noteikti attiecās uz apsveikumu kartiņām- apaļiem 20 gb., jo klases biedri un audzinātāja taču jāsveic tuvējos svētkos.
   Protams, ka visi skaistie papīri bija beigušies, papīra līme arī, pirktu kartiņu ideja pat netika apspriesta. Minūtes 10 intensīvas mammdomas un meitai priekšā tiek nolikta krava ar lentīšu atgriezumiem, nelielām auduma kripatiņām, pogām, kopā sabirušām pērlītēm, karstā līme un vienkrāsains, ar izteiktu reljefu rotāts, tapešu rullis.

Ķeramies pie darba! 










      Lieki piebilst, ka rezultāts pārsteidza ne tikai manu Gaspažiņu, bet arī mani pašu. Ilgi abas priecājāmies, ka no tik vienkāršām lietām var pagatavot skaistus apsveikumus. Atliek vien tik daudz, kā ielīmēt iekšā apsveikuma vārdus, kas rakstīti uz piemērota papīra, jo, kā jau noproti, uz tapetes kreisās puses īsti labi nerakstās...



otrdiena, 2013. gada 17. decembris

Piedzima...






   Jā, tā es šoreiz noteikti varu teikt, ka šis deķis dzima -ilgi, ar radošām grūtībām un sāpēm, ieklausoties sevī un apkārtējos... Tik pat zaļš un sprigans, kā decembra vidus zālājs manas  mājas pagalmā, bet arī tik pat nomierinošs un rāms, kā Ziemassvētku eglītes zaļums ...

 


   Skatos fotogrāfijas un pieķeru sevi, ka iekšā notrīss tas trauslais  un maigais pavediens, kas savieno mani ar maniem bērniem. Prieks, lepnums, mīlestība...tas pats, pats labākais, ko sajūtam sevī, skatoties uz saviem bērniem. Var jau būt, ka kaut kas manī nav pareizi un nav kārtībā, bet labi zinu, ka šis mans bērns tiek palaists pasaulē ar miljonu labas enerģijas un spēka. Ticu, ka tas visu sevī ielikto labo, nodos arī tālāk...




Tiksimies drīz! 
Man ir sakrājies ļooooti daudz stāstāmā un rādāmā!
                                                                                                                             A.