Šujamdarbu diletanta prieks.

  Čaviņa- vidžiņa šajā burvīgajā pavasara dienā!

Tu tikai nesmej' ...es jau atkal par šūšanu!  Ja man agrāk kāds būtu teicis, ka man patiks un gribēsies šut, tad es atbildētu, ka viņš mani nepazīst.
 Bet es tik šuju...cik manas prātiņš un rokas spēj, tik daru. Liekas, ka tā kļuvusi pavisam par apsēstību- k-ko šut... Sevišķi liels izaicinājums ir dot lietām jaunu dzīvi. Tu jau zini, par ko es runāju, vai ne?
  Pēdējie šuvumi vēl nemaz nav tikuši līdz savam fotoaparāta klikšķim, bet rādīšu to, kas man ir sanācis no iepriekš veiktā.

 Tā, nu saproti, ka man viss notiek dikti vienkārši - bikses, kuras der, liek uz papīra, zīmē bildi gatavu un griež ārā, atceroties par vīļu tiesu. Tā pat notiek ar krekliņiem un jakām- pamats piegrieztnei ir viens. Tā jocīgāk bija ar kapuci jaciņai- to gan ar roku zīmēju pēc iedomātām līnijām. Stiķejumu daudz, ar mēri mazliet :D nepecīzi sazīmējās, bet tamdēļ rezultāts ir tikai interesantāks- ar košākiem akcentiem.
  Un te vietā ir teikt, ka mammas  brjuki prevraščajutsja ...

 :D :D :D  ...nu, vēl kādās biksēs ( tikai stipri mazāka izmēra)...

Un jaciņā ar kapuci ( odere tikai kapuces daļā)

Dikti man patīk tās manžetītes un bikšu gali,

 kas tik viegli padodas šušanā  tādam diletantam, kā es.

Un te jau Brālkundziņš demonstrē savu jauno klozīti ! 

Šis viss ir kā apliecinājums man pašai un daudzām citām mammām, ka mammas var daudz, ja vien patiešām to grib. Tas ir vienkārši un katram paveicami! 

Un vēl viens aizķēries darbiņš- auduma tarbiņa Gaspažiņas klasesbiedrenei, kur izmantots kokvilnas audums, aplikācija, kas izgriezta no sabojāta T-krekliņa un atlasa lentītes. Brīdis darba un meitenes priecīgas! 

Lai mums, mammas, veicas sevi pārsteigt un savus mīļos iepriecināt ar rezultātu!