Putni atlidoja pirms Lieldienām...

   Jā, jā...gribējās man ko neparastu un draisku šajā baltuma klājienā... Vienmēr ir šķitis, ka putniem un dzīvniekiem ir jābūt  savās dabiskajās, īstajās krāsās, kādas ir sastopamas  mums apkārt, Latvijas  dabā, lai bērniem  veidojas pareizs priekšstats par lietu atainojumu.
    Bet šoreiz mana sirds kliedza pēc krāsām...Un atlidoja mums deviņi putni, kas aši-knaši sasēdās koku zaros.

   Bet vienam palaidnim, neatradās vieta zaros- viņš nevarēja un nevarēja vien beigt izvēlēties, kurā zarā nu sēdēs, tamdēļ ierādijām šim vietu zālītē...

Iekārtojās labi...izskatijās, ka uz palikšanu.

Viņam gādīgas rociņas pat ciemiņu atgādāja, lai jautrāka sēdēšana...

Tad arī liegs vējiņš  uzradās, lai abus pašūpotu...

...un pabarotu ar svaigiem zāles stiebriņiem...

Bet ciemiņš sāka uzvesties nelāgi!

 Gribēja viens pats šūpoties :D

Kā gadījās, kā ne- palika tomēr beigās abi bez svaigiem zāles stiebriņiem, bez šūpošanās un bez dzīvesvietas...

Tā mums ar tiem putniem gāja pirms Lieldienām, bet Lieldienās mēs braucām ciemos lūkot īstas putnu mājas, īstas rūķu mājas un īstus zaķus  un arī pašus rūķus! 

Lai krāsains un darbīgs mums  un jums  šis ziemas pavasaris! 

P.s. Putniņi tapuši no zaļa, nelietota kokvilnas pirtsdvieļa, bet astītes no kokvilnas auduma atgriezumiem.