Adīšana nav ne mana stiprā puse, ne mana lielā patika. Kādreiz ir vienkārši jāada, jo ģimenes puišiem salst kājas. Izvēlējos dziju, kas ir gana rupja, lai adīšana veikli ietu uz priekšu un gana raiba, lai pašai nav jāveido nekādi smalkie raksti un musturi. Turcijā ražota dzija " Motif " , kas sastāv no 20% vilnas un 80% akrila, 100 gramos "ietecēja" 200 metri...
Iepirku 3 ficītes dzijas un izadīju 3 pārus zeķu saviem "puišiem" - tētim 45. izmēra prāvas darba zeķes, Gaspaģinam 42. izmēra zābakzeķes un mazajam Brāļkundziņam arī tika zeķu pāris, kas nu jau izstiepies uz 20. izmēru.
Tā lūk! Puiši apadīti, bet man liels prieks, ka zeķes raibas kā Lieldienu oliņas...Sava tēta zeķes gan nepaspēju pielikt kopbildei, jo tās ātri aiztraucās prētī sildāmajām pēdām :D
Ziemassvētku zeķes arī vēl nav sasēdušas kastē glabāšanai! Šogad bariņam piepulcējušās divas jaunas zeķes. Brāļkundziņam tapa sava zeķe, kur rūķīitim ielikt kādu kripatiņu arī mazākajam svētku gaidītājam, bet Gaspažiņai bija jāšuj jauna zeķe, jo Sniegbaltītes zābaciņš svētku gaidīšanas laikā pārceļo uz skolu.
Lai mājās rūķiem darba pietiek un našķu krājumi nekad nesarūk!
Ir gan daudz to zeķu Jūsu pusē!Un skaistas ar!Labi zeķigs raksts!
AtbildētDzēstZeķu daudz, tas gan :D Viemēr skatos uz taviem rakstu rakstiem un tecinu siekalu, bet saņemties nekādīgi nevaru. Labi, ka slinkajām adītājām radītas tādas dzijas.
Dzēst