Tepat, tepat vien esmu...Domās jau šķiet 127 reizes esmu veikusi ierakstu šeit, savirknējusi vārdus teikumos, lai pastāstītu, kā mums iet. Izvēlējusies feinākās bildes, ko atrādīt, bet nav manai domai savienojuma ar datora klaviatūru, nav...:D
Svētku virpuļošana mūsmājās sākas jau decembra pirmajos datumos, kad Brāļkundziņš svin savu dzimšanas dienu, tad sāk birt visādas bērnu ballītes, kas mazām Gaspažiņām skolniecēm-dancotājām-gleznotājām nav maz, tad Gaspaģins svin savu dzimšanas dieniņu un tā arī Ziemassvēti un Jaunais gads ir klāt!
Šogad teikšu lielu, lielu paldies cilvēkiem, kas ir man bijuši blakus- tuvāk vai tālāk fiziski - bet blakus. Teikšu paldies arī Svētkiem- tiem, kas ienāca manā ģimenē, manā sirdī un lika man ļooooti daudz saprast, izvērtēt un salikt savas atkal atjaunotās vērtības pa plauktiņiem.
Ticu, ka katra diena ir labāka par iepriekšējo, ja mēs paši to tā gribam... Tā es turpmāk dzīvošu šo dienu, rītdienu un visas citas nākamās dienas, ko tie īpašie, netveramie spēki mums ir lēmuši. Lai arī Tev ir laimīga, piepildīta un vērtīga gan šodiena, gan arī visas citas daudzās, jo daudzās dienas, kas tai sekos!
P.s. Mans slepenais draudziņ, nekreņķē! Es pavisam drīz tavu dāvaniņu no nesu uz pastu.
P.s. 2. Par darbiem citā reizē...tur daaaadz, ko rādīt un runāt :D