piektdiena, 2012. gada 13. jūlijs

Kauns.

   Jā, jā, jā...man ir milzīgi liels kauns, ka jau  divas vasaras pēc kārtas neesmu bijusi uz lielo rožu ziedēšanas trakumu Rundāles pils dārzā.  Šodien saņēmāmes un aizlaidām lūkot tos labumus.
   Protams, ka pa priekšu vajadzēja iet lūkot jauno, kas sadarīts pilī pašā, bet...piedzīvojām lielu, jo lielu vilšanos. PILĪ AR BĒRNU RATIEM PĀRVIETOTIES NAV ĻAUTS.  Slingu bijām atstājuši mājās, nācās vien kundziņu ņemt rokās. Lai nu cik es kreptīgs lauku sievišķis, bet visai pils ekspozīcijai manis priekš  tiem 8 kilogramiem nepietika. Gājām prom, neredzējuši tieši jaunāko ekspozīcijas daļu.
   Bet te kāda bilža no tā, ko Gaspažiņa "noknipsējusi"
Kādas grāfienes tērps, kas darīnāts pēc  redzamā  parauga.
Roku darbs...meistarīti pazīstu :)

Arī šis tērps uzsūts no jauna, ņemot par paraugu gleznu.

Jaukās "dāmas" izrāda savus tērpus.

Astoņi kg atgriezušies ratos,
lai dotos čučēt pusdienas miegu rožu dārzā...
   Nu, labi...jaunāko ekspozīcijas daļu neredzējām. Būs iemesls atgriezties ar slingu, bet tagad gan dodamies lūkot tās karalienes...












   Viss zied, viss smaržo...cilvēki rāmi un nesteidzīgi klejo starp ziediem, runājas, smaida... Kādā stūrī iekārtojušās gleznotājas, mazliet nostāk fotomākslinieks dara savu darbiņu. Pat pašas dārznieces uzdzied, kādu lustīgu dziesmu ar rozes ziedu matos...Piekusušas, bet tik jautras un skaistas! Rozes ir pilnbriedā, vasara arī...Baudam to!


P.s. Pilī cilvēkiem ratiņkrēslos ir pieejams lifts, kas nogādā viņus uz ekspozīcijas sākumu. Ar ratiņkrēslu pārvietoties drīkst.

6 komentāri:

  1. Jā... cik zinu, Rundāles pils ir īstenojuši projektu, lai pielāgotu pili cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mēs tieši nesen ar draudzeni runājām, ka arī ģimenes ar bērniem būtu jāklasificē kā cilvēki ar īpašām vajadzībām... man liekas, ka tas ir negodīgi, ka šādi tiek ierobežots, kas drīkst un kas nedrīkst iet ar ratiņiem...

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tā jokaini jau ir, ka tu netiec visu apskatīt kā gribētos, bet ir tā kā ir...
      Runāju ar savu kungu par šo jautājumu. Viņš man apstāstīja to sistēmu, kā tā darbojas. Invalīds ar pils darbinieku un vienu pavadošo personu tiek ielaists liftā, nogādāts līdz ekspozīcijai, tad pārsēdināts pils ratiņkrēslā un darbinieks šo cilvēku izvadā pa pili. Tieši tā pat cilvēks tiek nogādāts atpakaļ līdz viņa ratiņkrēslam.
      Bērnu ratu jautājums pagaidām nav risināts nekādā veidā. Domāju, ka ir vērts ierosināt, vai ne?

      Dzēst
    2. Nesen laikrakstā lasīju par jaunu māmiņu apvienību, kas publiski runā un cīnās par pieejamības jautājumiem. Viņas uztaisījušas arī mājas lapu, bet, lūk, neatceros, kā sauca - varētu šo tēmu šīs iniciatīvas kontekstā paturpināt. Man tomēr liekas pavisam traki, ja šī ir tā pieejamība, ko tik dāsni finansē ES struktūrfondi, rekonstruējot daudzas kultūras iestādes...

      Dzēst
  2. Es kā māmiņa ( nu jau gan pieaugušiem bērniem) Jūs visas jaunās māmiņas saprotu. Taču, strādājot Rundāles pilī, esmu sapratusi, ka ir tādas lietas, kas visiem mums ir jāievēro un jāciena un ne vienmēr aizliegums nozīmē kaut kā ignorēšanu vai arī nenovērtēšanu. Muzeja noteikumi apmeklētājiem nav radušies no nekā, tie nav muzeja darbinieku „fantāzijas auglis”, bet gan ir balstīti darba pieredzē, kā arī saskaroties praksē ar dažādām situācijām, kuras tad bijušas par pamatu šiem noteikumiem. Rundāles pilī visas ekspozīcijas telpas (izņemot Balto un Zelta zāli) ir šauras, kas būtībā ar bērnu ratiņiem pārvietoties sagādā neērtības gan māmiņām, gan pārējiem apmeklētājiem. Un tagad, vasaras sezonas laikā, tas ir pat neiespējami. Runājot par to, ka mēs nodrošinām apmeklētājiem ar speciālām vajadzībām pārvietošanos pa pils telpām, domāju, ka tās ir pavisam dažādas lietas un nebūtu korekti tās salīdzināt (pat nevajadzētu pieminēt) mums visiem zināmu iemeslu dēļ.
    Tad ir vēl daudz dažādu iemeslu, kāpēc tad pa ekspozīciju zālēm nav iespējams pārvietoties ar bērnu ratiņiem un galvenais no tiem - tā ir drošība. Drošība par to, ka kāds tomēr neizmanto ratiņus, lai kaut ko paņemtu. Ir bijuši gadījumi, ka vecāki pārnēsājamā somā pamanās zem bērna sedziņas paslēpt pils ekspozīciju telpas anotāciju. Lai gan nesaprotu, kādam nolūkam tas ir nepieciešams, jo iznesot to no attiecīgās telpas, tā principā kļūst nederīga.
    Mēs - pils darbinieki - zinām šo problēmu un, ticiet man, nemaz nav viegli kārtējai jaunajai māmiņai atgādināt par to, ka ar bērnu ratiņiem augšā uz ekspozīciju zālēm nevar doties, un, ka ratiņus var atstāt pie pils kontroliera 1. stāva vestibilā. Taču mēs tomēr gribētu lūgt arī Jūs iedziļināties, kāpēc tad šeit ir šādi noteikumi un nedusmoties, ka kaut kas nav tā, kā Jūs vēlētos. Varbūt Jums ir kādi ierosinājumi, ko tad mēs varētu darīt, lai kaut kā Jums palīdzētu.
    Informācijai: jaunajā izstādē arī nevar iebraukt ar ratiņiem, iemesls - šauras telpas un speciāls (tumšs) apgaismojums. Tāpēc būtu labi, ja tomēr Jums būtu līdzi slings vai ķengursoma, kura Jums būtu noderīga izstādes un arī pils apmeklējumam!
    Ar cieņu,
    Inga Ripa

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Klau,Inga! Bet kā tad tiek pārvietotie ratiņkrēsli? Tie taču arī tiek stūrēti cauri visai ekspozīcijai, vai ne tā? Varbūt ir vērts padomāt, kā risināt šo jautājumu? Varbūt ieviest ko līdzīgu "bahilām" arī priekš ratiem, ņemot vērā caurmēra ratu riepu izmērus? Daudzas ģimenes sev aiztaupītu nepatīkamo pārsteigumu, ierodoties apskatīt pili.

      Dzēst
  3. Cik sen es neesmu bijusi,....arprats...

    AtbildētDzēst