Haraldiņa mamma mani uzrunāja vēstulē. Puisēnam vajagot mīkstu un drošu miedziņmāju. Puisēns, tā pat kā mūsu brāļuks, dzimis decembrī. Tagad pa savu gultiņu dzīvojas dikti, dikti šiverīgi....rokas pa gaisu, kājas pa gaisu, mammai kreņķu daudz, ka tik k-kas nenotiek...Vajagot mīkstas maliņas...
Gultas galvgalim. |
Galvgalim satapināju mājiņmalu...ar čaukstīgām miedziņdurvīm, kam liela lentu atslēga priekšā. Ja slēdz atslēgu vaļā un durvis veras, tad Haraldiņš var satikt savu miedziņdraugu- Žirābiņu...
Žirābiņš. |
Maliņas mīstas, jo mīkstas; siltas, jo siltas...lai droša dzīvošanās pa miedziņmāju...Katrā malā pa divām kabatiņām, lai mammai arī vietiņa, kādam sīkumiņam, kam, rūpējoties par mazo puisīti, ir jābūt pa rokai...Kam podziņa? Podziņa tam...
Sānu malas ( 2 gb.), vidus daļā divas kabatiņas. |
lai Haraldiņa miega mākonītim sava vietiņa...Kad miedziņu vajag, tad ķer mazās roķeles čaukstošo mākonīti un mīļo, mīļo...līdz miedziņš klāt. Kad miedziņa gana, tad var ļaut tam atpūsties...
Čaukstošs mākonītis. |
Kad visi darbi padarīti, tad vēl mazliet auduma atlika...Mūsu brāļukam siekalzaķu laiks :) Lai tiek arī mūsu brāļukam!
Lacīte mūsu Brāļam-siekalzaķim. |
Ceru,ka Tev patīk, Haraldiņ!
Super! Ja mammai patīk, tad noteikti patiks arī Haraldiņam! :) Paldies TEV. Lielisks darbiņš!
AtbildētDzēstSaprotu, ka Haraldiņam patīk. Man liels atvieglojums, to uzzinot!
Dzēstkāds mīļš, jauks darbiņš! :)
AtbildētDzēstĻoti patika darīt...tik patīkami piedomāt par mazuli!
DzēstĻoti mīļi...
AtbildētDzēstPaldies!
Dzēst