Novembra beigās mana jaunkundze atnāk no skolas un paziņo, ka būšot vilks. Es tā kā biju mazliet pārsteigta par tādu lomas iedalījumu manai sievišķīgajai būtnei, bet, nu neko- jauns izaicinājums mammai! Jāķeras vien klāt pie darba. Galu galā, vilciņi taču mēdz būt ne tikai tādi pelēkie krūmu pelēči, bet arī tādi eleganti iznesīgie viltnieki/vilku madāmas.
Decembris tuvojās ar lielu steigu un lieliem notikumiem. Lai Gaspažiņa nepaliktu bez tērpa teātra izrādei, mamma 1. decembrī ķērās pie darbiem. Lietā tika likts kāds savu laiku nokalpojis sarafāns, kas bija manāmi safilcējies (lasi- kā radīts vilka siltajam vilnainumam...). Šņakts uz pusēm- tā lai rodas svārki un veste, šur tur vēl tiek veikti šādi tādi iegriezumu/ sagriezumi, bet tas viss apdarināts ar izšūtu kokvilnas mežģīni. Elegantuma papildināšanai brošiņa un stāvapakaklīga mežģīne arī ap kakliņu...Vēl stīpiņa ar austiņām un elegantu vilkasti, kas savērta no atgriezumu gabaliņiem...
Gaspažiņa ar savu draudzenīti- vilku jaunkundzītes... |
P.s. 2. Atvainojos visu iepriekšējo ierakstu lasītājiem un komentētājiem- nevaru jums atbildēt, jo, diemžēl, jau atkal Bloggerīts neļauj man pievienot komentārus- šoreiz jau pašai savā blogā :D
Tev tiešām elegants vilkts izdevies :) man pat liekas, ka svārki un veste ne tikai vilka gaitām varētu būt piemēroti :)
AtbildētDzēstĻoti feins vilcenes tērps!Un ku forši, ka brālis tā piebeidroties paspēja!
AtbildētDzēstSkaista vilcenīte! Sievišķīga ļoti! :))))
AtbildētDzēstBrālītis svētkus gribēja redzēt jau pats ar savām acīm! Tā jauki saplānojis... :)))
ļoti jauki kostīmi!
AtbildētDzēst