Paldies!

   Mans pirmais Jaunā gada ieraksts jāsāk ar atvainošanos...Ar atvainošanos manam jaukajam, sirsnīgajam, ļoti iejūtīgajam un taktiskajam Ziemassvētku rūķītim, kurš pacietīgai gaidīja manu atzīšanos, bet tā arī to nesagaidīja
  Paldies Tev, mīļa Biene ! Man grūti savas sajūtas aparakstīt vārdos...Esmu sajūsmā par dāvanu...

 Kartiņa ar maigo sniegpārsliņu ir tik eleganta, sniegavīrs sevī atnesa pārsteigumu, bet visvairāk es esmu neglābjami savaldzināta ar šalli. Savaldzināta ar tās saderību ar maniem cimdiem un cepuri...Kā tā ir iespējams "notrāpīt", neredzot to, ka ikdienā valkāju? Šalle godam pilda savas funkcijas, dodoties garās jo garās pastaigās ar Brāļkundziņu-viņam īsts miedziņš nāk tikai ārā, svaigā gaisā ( tamdēļ jau arī biju te "iekritusi" lielajā klusēšanā). Piedod, sniegavīrs jau izjaukts pa detaļām un Gaspažiņa ir iemēģinājusi adāmadatas- esot dikti labas!

  Un... Es raudāju aiz laimes lasot brīnišķīgos vārdus vēstulē. Man nav skaidrs kā viens it kā svešs cilvēks spēj mani tā uzrunāt un aizkustināt, bet tas vien jau arī ir pierādījums tam, ka nav šeit svešo! Ir savējie, kas par tādiem kļūst, dalotie ar tevi pieredzē, priekā, rūpēs, piedzīvotajā, savās jaunajās atklāsmēs. Tu esi atklāts un īsts, un pretī saņem tieši to pašu...Lai mums viss Jaunais gads ir tāds!

  Sveicieni Jaunajā gadā arī no mūs Brāļkundziņa! Jāsarunā būs, lai mammai atvēl vairāk laiciņa arī paskrubināties pa Annaslādi...