15.07.2012.

Vienkārša kleita meitenei.

Ta-dā! Un taps divas, pavisam vienkāršas kleitas meitenei!

Jā, tie ir mani svārki, kuri k-kādu iemeslu dēļ vairs netiek ikdienā lietoti, bet tā kā mana vājība ir lins ( un tie ir no lina), bet izšūta lina priekšā es vienkārši klanos ( ļoti zemu klanos pelēko svārku priekšā) , tad izmest ārā es tos nespēju!

Top vienkāršākās kleitas pasaulē!

Lai labi valkājās, meitiņ! 

Kauns.

   Jā, jā, jā...man ir milzīgi liels kauns, ka jau  divas vasaras pēc kārtas neesmu bijusi uz lielo rožu ziedēšanas trakumu Rundāles pils dārzā.  Šodien saņēmāmes un aizlaidām lūkot tos labumus.
   Protams, ka pa priekšu vajadzēja iet lūkot jauno, kas sadarīts pilī pašā, bet...piedzīvojām lielu, jo lielu vilšanos. PILĪ AR BĒRNU RATIEM PĀRVIETOTIES NAV ĻAUTS.  Slingu bijām atstājuši mājās, nācās vien kundziņu ņemt rokās. Lai nu cik es kreptīgs lauku sievišķis, bet visai pils ekspozīcijai manis priekš  tiem 8 kilogramiem nepietika. Gājām prom, neredzējuši tieši jaunāko ekspozīcijas daļu.
   Bet te kāda bilža no tā, ko Gaspažiņa "noknipsējusi"

Kādas grāfienes tērps, kas darīnāts pēc  redzamā  parauga.
Roku darbs...meistarīti pazīstu :)

Arī šis tērps uzsūts no jauna, ņemot par paraugu gleznu.

Jaukās "dāmas" izrāda savus tērpus.

Astoņi kg atgriezušies ratos,
lai dotos čučēt pusdienas miegu rožu dārzā...

   Nu, labi...jaunāko ekspozīcijas daļu neredzējām. Būs iemesls atgriezties ar slingu, bet tagad gan dodamies lūkot tās karalienes...

   Viss zied, viss smaržo...cilvēki rāmi un nesteidzīgi klejo starp ziediem, runājas, smaida... Kādā stūrī iekārtojušās gleznotājas, mazliet nostāk fotomākslinieks dara savu darbiņu. Pat pašas dārznieces uzdzied, kādu lustīgu dziesmu ar rozes ziedu matos...Piekusušas, bet tik jautras un skaistas! Rozes ir pilnbriedā, vasara arī...Baudam to!


P.s. Pilī cilvēkiem ratiņkrēslos ir pieejams lifts, kas nogādā viņus uz ekspozīcijas sākumu. Ar ratiņkrēslu pārvietoties drīkst.

Lacītes mazajam Brāļam.

   Ātri, ātri...bez liekas naudas tērēšanas un skraidīšanas riņķī, mūsu Brāļa ir ticis pie lacītēm. Tapušas no par mazu palikušajiem trikotāžas  krekliņiem! Audums likts divās kārtās, plānākam- trijās kārtās. Striķīši ir vienkāši nogriezta auduma strēmele- piešuvu un mazliet pastiepu. Aukiņa nedaudz sarullējās. Kā reiz tieši tāda kā vajag- ērta siešanai, bet mīksta un bez vīlēm.
   Lietu otrā dzīve mani ļoti priecē! Varbūt arī Tev iepatīkas un izdodas iepriecināt savu mazuli!

Haraldiņa Miedziņmāja.

   Pieņēmu izaicinājumu...nebiju nevienu šujamdarbu darinājusi uz pasūtījumu, bet te viens ir tapis...

   Haraldiņa mamma mani uzrunāja vēstulē. Puisēnam vajagot mīkstu un drošu miedziņmāju. Puisēns, tā pat kā mūsu brāļuks, dzimis decembrī. Tagad pa savu gultiņu dzīvojas dikti, dikti šiverīgi....rokas pa gaisu, kājas pa gaisu, mammai kreņķu daudz, ka tik k-kas nenotiek...Vajagot mīkstas maliņas...

Gultas galvgalim.

Galvgalim satapināju mājiņmalu...ar čaukstīgām miedziņdurvīm, kam liela lentu atslēga priekšā. Ja slēdz atslēgu vaļā un durvis veras, tad Haraldiņš var satikt savu miedziņdraugu- Žirābiņu...

Žirābiņš.

   Maliņas mīstas, jo mīkstas; siltas, jo siltas...lai droša dzīvošanās pa miedziņmāju...Katrā malā pa divām kabatiņām, lai mammai arī vietiņa, kādam sīkumiņam, kam, rūpējoties par mazo puisīti, ir jābūt pa rokai...Kam podziņa? Podziņa tam...

Sānu malas ( 2 gb.), vidus daļā divas kabatiņas.

lai Haraldiņa miega mākonītim sava vietiņa...Kad miedziņu vajag, tad ķer mazās roķeles čaukstošo mākonīti un mīļo, mīļo...līdz miedziņš klāt. Kad miedziņa gana, tad var ļaut tam atpūsties...

Čaukstošs mākonītis.

   Kad visi darbi padarīti, tad vēl mazliet auduma atlika...Mūsu brāļukam siekalzaķu laiks :)  Lai tiek arī mūsu brāļukam! 

Lacīte mūsu Brāļam-siekalzaķim. 

Ceru,ka Tev patīk, Haraldiņ!