Man pirms pāris dienām, kāda meitene jautāja, kur var ieraudzīt manis darinātās rotas. Samulsu, jo sapratu, ka nemaz tā dikti daudz neesmu te neko rādījusi. Un tad pašai radās vēlme noskaidrot, kā tad tas viss manās rokās ir attīstījies.
Paši pirmie auskari, kas tapa tālajā 2008. gadā meitiņai tirgošanai Mārtiņdienas tirdziņā. Nekad nebūtu domājusi, ka tas vēlāk izvērtīsies tā, kā tas ir izvērties...
Tad bija pauze gandrīz vesela gada garumā, kas sevī nesa lielu pārmaiņu un uzdrīkstēšanos. Uzdrīkstēšanos radīt un dāvāt radīto arī citiem...Maisam gals bija vaļā!
Drīz vien tapa arī pirmais rotu komplektiņš, kas sastāvēja no krellēm, auskariem un rokassprādzes. Pašai bija liels prieks par izdošanos, bet vēl lielāks prieks bija, ka meitene, kas ieguva šīs rotas savā īpašumā, tās nēsāja daudz un bieži, saņemdama par rotām daudz komplimentu. Stikla bumbas bija izcilas!
Tā darbojoties, mani un manus darinājumus pamanīja aizvien vairāk un vairāk cilvēku, jo devos ar saviem karulīšiem arī uz dažādiem tirdziņiem un darba vietām, uz kurām mani aicināja. Tajā brīdī Latvijā ļoooti daudz sievietes ķērās pie rotu darināšanas,vesals rotu darinātāju bumss, tamdēļ bija jo lielāks prieks, ka mani pamanīja un sākās individuālie pasūtījumi. Pirmie auskari un rotu komplekts, kas darināti pēc pasūtītāja vēlmēm- man pašai patīk joprojām!
Man vienmēr ir bijis ļoti svarīgi zināt, kāds ir tas cilvēks, kuram es gatavoju rotiņas- viņa temperaments, izturēšanās, paradumi, nodarbošanās, galu galā arī vizuālais tēls. Kad kāds pie manis vēršas ar vēlmi, lai pagatvoju rotiņu viņam vai viņa izvēlētajam cilvēkam, vienmēr mēģinu uzzināt par šo cilvēku maksimāli daudz lietu, lai darbs, ko radu, atbilstu nēsātājam...Tieši tādā veidā ir tapuši daudzi jo daudzi darbi no sekojošajiem.
Man pašai joprojām patīk. Tas laikam labs rādītājs...:)
Mazliet skumji, ka tagad iznāk pērļu kārbas izvilkt retāk, jo šis darbiņš man nav tāds, ko var darīt tad, kad kāda minūtīte brīva laika, to nevar iemest somā, vedot bērnu uz deju mēģinājumu vai gleznošanu... Man svarīgs ir tas klusais, rāmais laiks, kas vajadzīgs, lai pērles apskatītu, pielaikotu vienu otrai, lai tās "sapazītos" viena ar otru. Tā pērļu padarīšana tāda meditācija manai dvēselei. Sev esmu nolēmusi, ka mans laiks radīsies arī pērlēm. Šoreiz mazliet savādākā veidā, jo domāju, ka esmu jauna ceļa sākumā.
Lai man izdodas iecerētais!
Tava Anna.
