Ķirbju kūka- mūsmājās visiecienītākā!

    Ķirbis tāda jocīga oga- visiem patīk, bet, kad jāsāk ēst, tad daudzi sāk raukt deguntiņus: "Es ķirbi neēdu! Man negaršo! "
   Šī ir lieliska recepte, lai ķirbju neēdājs noticētu, ka tomēr IR  garšīgi!

Tev vajadzēs:

•  600 gr.  ķirbja
• 3 olas
• 1 paciņu iebiezinātā piena ar cukuru
• 100 gr. sviesta
• 2 pac. "Selgas" cepumu ( es lietoju sveramos cepumus ~ 380 gr.)
• 50 gr. mannā
• 1 pac. vanilīna cukura
• 2 t.k. kanēļa
• 2 t.k. citrona sulas ( es spiežu aptuveni 1/2 citrona) 
• 1šķipsniņa sāls 

    Ķirbi nomizo, iztīra un liek sautēties, pievienojot ļoti nedaudz ūdens. Kamēr ķirbis tiek sautēts, sasmalcinu cepumus līdz viendabīgai, smuki birstošai masai, sajaucu ar izkausētu sviestu. Kūkas veidnē ar noņemamo malu lieku cepamo papīru un vienmērīgi izklāju cepumu/sviesta masu. Stingri nospiežu, veidojot kūkas pamatni.

    Kad ķirbis kļuvis mīksts, noleju lieko šķidrumu un sakuļu ( izmantoju mikseri vai blenderi). Pievienoju vaniļas cukuru, kanēli, sāli, citrona sulu un visu samaisu. Tad lieku klāt mannā, olas un iebizināto pienu un visu sakuļu ar mikseri.

   Masu leju veidnē un lieku cepeškrāsnī 150 grādos 1 stundu un 15 min. 

   Var pasniegt ar ogu mērci vai saldējumu, bet maniem kārumniekiem vislabāk garšo vēl silta ar pienu vai otrajā dienā, pastāvējusi pie tējas vai kafijas. 

P.s. Masa, ko lej veidnē izskatās stipri neiedvesmojoša uz kūku cepšanas panākumiem, bet neliecies maldināta- izdodas vienmēr un ļoti garšīgi.
P.s. 2  Kūkas "izcelsme" šeit

Lai mazie pirkstiņi kļust lieli!

     Brāļkundziņš ļoti aktīvi un ar milzīgu prieku dodas savās bērnudārznieka gaitās. Tur sastaptās audzinātājas  darbojas ar mazajiem ķipariem un piedomā pie tā, lai mazuļu pirkstiņi ikdienas rotaļu laikā kļūst aizvien veiklāki un spēcīgāki.

     Audzinātājas zināja, kam man var lūgt palīdzību, bet ...mana iedvesma :D kavējās un nenāca man palīgā izveidot aktivitāšu centriņu, ko varētu piekārt pie sienas/ plaukta/ skapja, lai mazie var darboties.  

     Ik pa laiciņam saliku kopā pa kādai detaļai, fragmentam, bet kopskata nebija... Audzinātājas vēlējās, lai  var aizpogāt/ atpogāt podziņas,  darboties ar rāvējslēdzi, ievērt/izvērt, lietot detaļas ar lipekli...visu, kas nepieciešams ikdienas pašapkalpošanās prasmju apgūšanai . 

   

Tad, nu lūko tuvāk, kas man ir sanācis, apkopojot vēlmes :

Zirdziņš, kurš ir pielīmējams ar lipekli, bet pavada ir attaisāma/ aiztaisāma ar metāla sakabi. Zirdziņš pildīts ar sintaponu un ķiršu kauliņiem- patīkams taustei. Tā pat taustes attīstībai lieti noderēs stikla akmentiņi, pa kuriem "soļo" zirdziņš. Metāla sakabe mazajām rociņam grūti pievarama, bet ar laiku  viss notiks! 

Lentītēs iestiprināti plastmasas aizkarstangu riņķi;  tie labi kalpos, darbojoties ar auduma jostiņām, kuras ir sašūtas ar lipekļiem.

Mazliet savādāka pogāšana! Šoreiz bez pogcaurumiem, bet ar lentītēm.

Košais rāvējslēdzis noslēpis mazas filca pūcītes ar koka krellītēm- lai interesantāk taisīt rāvejslēdzi vaļā un ciet. Koka bumbiņas uzvērtas uz sutažas, ērti pārvietojamas abos virzienos.

Sava vieta arī vienkārši interesantām pogām- dažadas pēc formas un materiāliem, tā vien rosina sevi aptaustīt, pabīdīt un vēlāk arī saskaitīt...

Visbeidzot atradās  arī vieta šīm jostus sprādzēm, kuru attaisīšanai un aiztaisīšanai  noder tiešām veikli un stipri pirkstiņi. Bet līdz tam vēl jāaug! 

Un viss kopā tas savietojās uz auduma pamatnes, kas polsterēta ar ļoooti biezu paralonu- piespriedu "nāves spriedumu" divām šujmašīnas adatām! :D  Zaļās auduma lentas augšmalā paredzētas stiprināšanai, izverot cauri koka līsti. 

Lai godam kalpo ! 

P.s. Pēdējā laikā, gatavojot šo un citus šujamdarbus, saskaros ar ļoti sliktas kvalitātes sintētisko filcu. Skumji, ka pieejamo materiālu kvalitāte strauji zūd. 

Ēd un ziedi !!!

Pati dikti smēju par šīs ziņas virsrakstu...Izskatās pēc tievētāju klubiņa uzsaukuma :D , bet nekā! 

Šoreiz ēd putiniņi aiz loga...

       Putraimi, dažādas graudu pārslas un sēkliņas, nesālīts sviests vai tauki- tas, kas mazajiem  putnēniem garšo un ir noderīgs. Taukvielu uz lēnas uguns izkausēju un iemaisu iekšā visas sausās sastāvdaļas. Formas iegūšanai izmantoju visparastāko mazo kēksiņu/ mafinu pannu, kurās izlieku gatavo masu. Katrā formiņā atceries ielikt izturīgu striķīti, lai vieglāk cienastu izlikt uz " ēdamgalda". 

      Masu formās pildu blīvi, ļauju atdzist istabas temperatūrā, bet tad ar visu formu ievietoju saldētavā, lai sastingst kārtīgi. Ņemot ārā, mazliet piepalīdzu ar karstu ūdeni- vieglāk izņemt.

      Sagatavotos putniņu gardumus glabāju saldētavā, izliekot ārā pēc vajadzības. 

   Prasīsi, kamdēļ sarkanā lenta?  Lai skaistāk man, bet maniem bērniem, lai vieglāk no dzīvojamās istabas loga pamanīt, kur un kas ir sakārts koku zaros, kur gaidīt mazos lidonīšus ...

 

... bet zied leduspuķes!

 Arī aiz loga, jo, lai cik arī skaistas, tomēr dikti saltas! 

Nu, tad uzziedi arī Tu- sirdī un dabā! 

Mana musturdeķa starpfinišs :)

       Man jāsaka, kā Bienītei  - nevar īsti saprast- man trūkst viena gabaliņa vai jātaisa spilvens? Visdrīzāk man trūkst 11 gabaliņi, bet pie, veiksmīgas dziju iegādes, trūkst pat 21 gabaliņš  :D  Ticu, ka izdosies!  Ar nepacietību gaidu finišu!

Piecgraudu maize

 

  Labrīt no rīta skan daudz mīlīgāk un možāk, ja deguns jau pirms tam ir pasacījis priekšā, ka brokastīs ir svaigi cepta, silta maizīte.
     Maizes krāsniņa mūsmājās ir palaista atvaļinājumā, bet tagad čakli strādā cepeškrāsns. Tad, nu mēģinu jaunas un jaunas receptes. Šī pie manis nonāca pavisam nejauši- izlasīju uz "Rīgas Dzirnavnieka" 5-graudu pārslu pakas. Rokas prasīties prasījās izmēģināt un, jau uzreiz, saku lielumlielo paldies man nezināmajai mammai Mārai no Rīgas, kas ir šīs receptes autore. Mums garšo!
   

Šī ir oriģinālrecepte, pēc kuras vadījos pirmajā cepšanas reizē:

    1 glāze "Herkuless" 5-graudu pārslas
    2 ēdamkarotes kviešu klijas
   450 gr "Hercoga " kviešu milti
    1 paciņa sausā rauga
    3 ēdamkarotes skābā krējuma
    1 ēdamkarote sāls
    1 ēdamkarote cukura
    350 ml ūdens

   Sausās sastāvdaļas ieber bļodā, samaisa, pievieno krējumu un ūdeni, kārtīgi sajauc, liek siltā vietā uzrūgt aptuveni 30 min. Liek cepamajā veidnē, kas ietaukota un izkaisīta ar miltiem. Cepškrāsni ieslēdz uz 200 grādiem un liek iekšā uzreiz- vēl aukstā ! Cep aptuveni 45 minūtes.

   Manu ēdāju secinājumi un uzlabojumi pēc mūsu gaumes:

• sāls mūsu garšai ir stipri par daudz, mēs ņemam 1 tējkaroti
• der jebkuri kviešu milti un jebkuras 5-un 4-graudu pārslas
• var lietot arī krējuma izstrādājumu- garšas kvalitāte nemainās
• kviešu klijas nelietojam, jo zinam to, cik daudz indes un pesticīdus izmanto lauksaimnieki graudu audzēšanā un nogatavināšanā ( te laikam būtu jārunā pilnīgi atsevišķi par bēdīgi slaveno "Roundup" preparātu, bet...) , tamdēļ vienkārši pievienoju vairāk izvēlētas pārslas.

BET !

Šai maizītei ir viens ļoti būtisks trūkums- 

ļoti ātri beidzas, tamdēļ jau labu laiku to cepu dubultporcijā! 

Lai arī Tev labi garšo!  

 Smaržīgu un gardu dienu vēlot, Anna 

Pirmā Sirds siltuma kripatiņa šogad no manis...

  Gads ir iesācies...Savādāks nekā citi, bet ļoti darbīgs. Cilāju savus kamolus, audumus un domāju labas domas. Pirms laika  dzimušajiem mazuļiem ļoti vajadzīgs siltums. Ar milzīgu lepnumu sirdī skatījos "Latvijas lepnumu 2013" un darināju savu pirmo šī gada sirdsdarbiņu...

Šoreiz tiešām esmu aizrāvusies kvadrātos- musturdeķa darināšana ir atstājusi savu iespaidu :D   Reizē gan vienkārši, gan krāsu spēlē izteiksmīgi. 

Pati par sevi iesmeju, ka zeķītes nav "mans formāts" , bet tomēr arī no manis tiek pa  kādai zeķītei- pēc vajadzības un lieluma...

Lai mazās kājeles aug līdz lielo zeķu lielumiem, bet mums, adītājām un tambrētājam, netrūkst dzijas, iedvesmas un "draudzīgu kājiņu" , kuras iepriecināt! 

Lai labi un mīļi top! 

Tiekamies drīz...