piektdiena, 2011. gada 23. decembris

Tavai eglītei par prieku!

Iekar egles zarā spožu nieku,
Atdzīvosies dvēsele un nams!
Uzdāvini otram prieku,
Kas ar zeltu neaizmaksājams.  
( K. Apšukrūma)

   Lai Tavas mājas egle priecīga kļūst, saņemot manis gatavotās spožās rotiņas. Caurspīdīgās- kad pietrūkst sniega un ledus, rozīgās- kad gribas, ko meitenīgi maigu un romantisku, bet zaļās, kad gribas, ko rimti vienkāršu... Tāda dāvaniņa aizceļo pie...gan jau kādreiz uzzināsi pie kā, bet es esmu ieņēmusi prātā pildīt savu pacietības maisiņu- sev sūtīto dāvaniņu saņēmu jau nedēļas sākumā, bet ļoti, ļoti, ļoti pacietīgi gaidu šīs dienas vakaru, kad varēšu to vērt vaļā. Jau iepriekš lielum lielais paldies sūtītājam- zinu, ka tas būs brīnišķīgi!






   Jauku Tev un Tavai ģimenei šo kluso un brīnumaino dienu un pārsteigumiem bagāto nakti! Mēs pošamies uz mežu pēc savas egles! Āboli un burkāni zvērēniem jau tarbiņā, arī mūsu tēja jau gatavībā kūp...Vēl tik Brāļkundziņš jāsagatavo lielajam gājienam uz mežu...

svētdiena, 2011. gada 18. decembris

Ziemassvētku kompotiņš :)

     Jā, nemaz nebrīnies! Lai arī nav vasaras vidus ar lielajiem burku piepildīšanas darbiem, mēs tomēr šodien abas ar Gaspažiņu "vārījām kompotiņu"...
     Burkās "bērām" mazliet balta un pūkaina "cukuriņa", pildījām pilnas jo pilnas ar sārtiem bumbāļiem un, lai dzīve būtu krāšņāka, "piebērām" krāsainas un spožas gaismiņu "garšvielas". Kas sanācis no mūsu kompotiņa, lūko bildēs...


piektdiena, 2011. gada 9. decembris

Mazais Gaspaģins ir ieradies!

     Ieradies, neskatoties uz ārstu noteiktajiem datumiem, normām...Ieradies, pats izvēloties dienu un laiku, kas viņam šķita vispiemērotākais. Rūpes un raizes, kas nākušas viņam līdzi, ir neiedomājami patīkamas, bet arī ļoti laikietilpīgas, tamdēļ neņemiet ļaunā, ja mani ieraksti būs salīdzinoši reti- šobrīd citas prioritātes!

   Tad, nu mamma gaidot darbojās...Pēc manas saprašanas tapa komplektiņš, kas sastāv no jaciņas, biksēm, cepures un mazzābīšiem. Viss tapa pēc manas saprašanas un sajūtām- ar biksēm nomocījos ne pa jokam, bet k-kā jau tiku līdz galam. Apmierināta neesmu, bet mazais Gaspaģins izskatās un jūtas biksēs diezgan labi.

Rūķīšmice ar 'pušķīšiem, pats vienkāršākais modelis- izskatās dikti amizanti, pušķīši valkāšanu netraucē.


Un te klauniņzābaciņi- tā šos pirmos apaviņus nosauca Gaspažiņa! Lai labi valkājas manam mazajam puisītim.

P.s. Novēliet man labu veselību, lai ātrāk nokārtojas visas veselības vainas!

otrdiena, 2011. gada 29. novembris

Cīņa ar Blogger

    Reizēm gribas mest visu pie malas...Tik daudz pūļu tika veltīts, lai tiktu atpakaļ iepriekš rakstītajā blogā- tomēr bez rezultātiem. Kreņķi un satraukumi, lai reģistrētu jaunu blogu, bet TUR- bloggerī  kādam nepatīk izvēlēta e-pasta adrese...  Savus sekotājus- pastāvīgos lasītājus neredzu, arī neviena cita bloga sekotājus ielūkot vaigā nespēju...Kā sekotājs joprojām nevienam nevaru pievienoties, komentāru ievietošana izdodas uz nesaprotamas laimes- veiksmes-mistiskas sagadīšanās robežas...Pie Ineses man tā arī līdz šodienai nav izdevies atstāt nevienu savu komentāru, jo mani vienkāši neņem pretī, Aijas ņammīgie plācenīši arī palika bez maniem labajiem vārdiem. Tieši tāds pat liktens sagaidījis ir daudzus citus manis aplūkotos un novērtētos darbus, kuru gatavotājiem, diemžēl, nevaru pateikt neko jauku, jo man to VIEMKĀRŠI NEĻAUJ !!! Manam kontam šāda opcija nav pieļaujama...Kā to tagad saprast?

pirmdiena, 2011. gada 28. novembris

Mīļais rudens rūķītis.

     Gaspažiņa izaugusi no visām iepriekšējo gadu micēm- ausu ļipas ķer vēju! Nākas mammai ķerties pie darbiem. Pirmā tapa šallīte- uzmaucamā apkaklīte ar sapogājamu sāniņu, lai vieglāk velkas mugurā, tad dūrainīši, un, beigās arī kārtīga rūķu mice ar garo bumbuļļipu. Lai viss izskatītos mazliet rūķiskāk, tapa arī podziņu rota...



Tad, kad prove noņemta jaunajām štātēm, tad nākas saprast, ka silts džemperis un veste arī būtu kā reiz pie lietas. Ļoti labi, kamēr mammai laika dikti daudz, tikmēr var lutināt savus siltummīļus ar rokdarbiem!

pirmdiena, 2011. gada 21. novembris

Kā lieta kļūst par MANU lietu.

    Labs rīts Tavā mājā! Kā Tu radi prieku sev un saviem mīļajiem? Man prieku sagādā kādu vienkāršu, veikalā pirktu lietu padarīt par savu lietu. Šoreiz pārvērtības gaidīja trīs vienkārši dvielīši...
    Jau labu laiku atpakaļ "otro roku" tirdziņā biju nopirkusi neizsakāmi skaistas mežģīnes...Nu, tās arī rada savu vietu.



   Darbiņš pavisam viegls- nogriezu biezo dvieļa gala vīli, apstrādāju ar zig-zag dūrienu un piešuvu skaisto mežģīni...Tik mīļi tagad tie dvielīši! 




   Un tad vēl tapa kāda lietiņa. Autiņi ikdienā kopā ar mazuli ir noderīgi vienmēr, vai ne! Sevišķi, ja tie ir no kokvilnas "vafeļu" materiāla.  Atzīšos- tur ir lietots mans halātiņš, kurš ikdienā k-kā nav iedzīvojies. Izgriezu no muguras daļas vajadzīgo gabalu un apdarināju ar to pašu mežģīnīti...Nu, riktīgi šikais smukautiņš! Atgriezumi vēl gaida savas pārvērtības...
 

pirmdiena, 2011. gada 7. novembris

Kāpēc tik ilgi nerakstīju jeb kas jauns mūsmājās?

     Mīļie sveicieni maniem lasītājiem un blogdraugiem! Šobrīd jūtu, ka pienācis brīdis, lai pastāstītu, kamdēļ pārstāju rakstīt http://www.anna-annaslade.blogspot.com/ 
    Tas bija agrs pavasaris, kad uzzinājām priecīgu ziņu, ka mūsu ģimenē ieradīsies mazulis. Gaidīšanas laiks vēl nav beidzies, lai arī lieliem soļiem tuvojamies šai priecīgajai dienai. Šis laiks nav bijis viegls- rīta nelabumi, draudi zaudēt mazuli, slimnīcas, sistēmas... Arī jaunākie ieraksti šajā blogā tapuši, atrodoties slimnīcā. Nav bijis viegli,tieši tamdēļ- saudzējot sevi un mazo, trauslo dzīvībiņu, neko nerakstīju. Varbūt bijāt ievērojuši, ka mani ieraksti parasti tapa ļoti agrās rīta stundās, ko cilvēks-normālais parasti sauc par nakti. Šajā laika periodā, mīļie, izvēlējos gulēt...
    Bet tagad ceru, ka viss nejaukais ir aiz muguras, droši varam gaidīt šo ļoti svarīgo dienu! Tieši tamdēļ top lietiņas, kas svarīgas mazuļa ikdienā. Kā pirmo Jums atrādu mazuļa sedziņu.



      Sedziņa tapusi no gabaliņiem 8*8 cm, arī gabaliņi izmantoti 8*8= 64 gb. Zili raibās sirsniņas tamborēšanai izmantota dzija Laila Color (Turcija- 50% poliamīds, 25% kokvilna, 25% akrils), bet šampanieša baltais tonītis ir no baby akrila. Tamborēšanai  izmantoju šo  shēmu.


    Lai sedziņu varētu izmantot dažādos laika/temperatūras apstākļos, apakšā izveidota arī oderīte. Odere tapusi no kašmira mēteļauduma- piegriezts vajadzīgā lieluma auduma gabals, ar zig-zag dūrienu apstrādāts, tad aptamborēts, veidojot pogcaurumus. Pogas piešūtas dubulti- no vienas puses pogāšanai, no otras-smukumam un nostiprināšanas mezglu noslēpšanai.



Nu, lūk! Sedziņa gaida savu jauno īpašnieku...:)

piektdiena, 2011. gada 28. oktobris

Tamborkleita manai Gaspažiņai.

   Vēl pēdējās rudens dienas mūs priecē ar savu krāšņumu- lapas, migla, salna, rūgtā vīstošo samteņu smarža, āboli, kas šogad ir pilnīgi visur...Tas manī radīja vēmi radīt savai meitiņai, k-ko pilnīgi baltu...
   No praktiskā viedokļa, protams, ka krāsa ir izmantota pilnīgi neapdomīgi, bet no pielietojuma dzīvē gan ir ievērotas visas iespējamās pielietojuma iespējas. Kleitiņu var nēsāt kopā ar bītlenīti/šauriem dzīnsiem, var nēsāt ar bītlenīti/ legingiem (normāli, manā laikā tās sauca vienkārši par reitūzenēm...), tā pat jauki izskatās ar kādu spilgtākas krāsas blūzīti/ zeķubiksēm, bet, nākot pavasarim, varēs nēsāt nēsāt vienkārši kā kleitiņu...


Par tapšanas procesu:
   Tamborēju no 100% akrila, bet vairs gan nepateikšu, kāda ražotāja, bet šķiet, ka bija k-kas no Turcijas. Tamborēšanu sāku no izstrādājuma vidus daļas, piemērot proporciju uz savas modelītes. Uz augšu- īsais stabiņš pa apli līdz sākas noraukums.Tad dalīju un taisīju noraukumus katru atsevišķi. Uz leju- īsais stabiņš tiek tamborēts pa apli, pieaudzējot katrā 5 rindiņā ik 20.- tajā valdziņā. Bet- visu procesu atviegloja tas, ka man pie rokas topošā izstrādājuma valkātāja- mērīt varēju, kad vien ienāca prātā un iegribējās vai nebija pārliecības par notiekošo. Kleitiņu satamborēju kopā, maliņas aptamborētas ar īso stabiņu un katrā trešajā valdziņā veidots "zobiņš". Rotājumam izmantots Ineses atrādītais ziediņš, bet lapiņas tapušas brīvas improvizācijas rezultātā. Piešujam ziediņu, ieveram pavisam vienkāršu jostiņu-viss gatavs! Lai labi valkājas manai Gaspažiņai...

trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

Pogu krelles.

     Ko skolnieciņa mammai nozīmē brīvlaiks?  Nezinu, ko citām mammām, bet man tas nozīmē, ka kāda jaunkundze ik pa brīdim pīkst, ka esot baigi garlaicīgi ( jo grāmatas jau izlasītas, ārā būts un skritulenes arī vairs neder...). Vienvārdsakot- dod, mammīt, tik ar ko darboties...
      Stingri nolēmām, ka varam sākt gatavoties skolas Mārtiņdienas tirdziņam. Par labu tika atzīta mammas ideja tamborēt pogu krelles...no senajiem laikiem mums lieli krājumi mājās!
      Saveram pogas uz dzijas pēc sirds patikas, rēķinot, ka vienām krellēm izmantojām aptuveni 20-22 pogas. Tamborē parasto pīnīti, katrā sestajā valdziņā ietamborējot vienu podziņu...



Gatavs! Sākumam un beigām pa desmit gaisa cilpiņām. Nostiprinam, vienkārši sasienot mezglā...


Tā mums tapa veselas 12 kreļļu virtenes, kas var rotāt daudzu modes dāmu un dāmīšu kaklus, bet gan jau, ka ar to tā gatavošanās tirdziņam nebeidzas...vajagot vēl kādas lentītes matiem sadomāt...Nu, ko! Domājam...Uz tikšanos citā reizē!

Viltotais "Napaleons" riktīgiem saldummīļiem.

     Dzīvodamas ar meituku pa māju, sagribējām saldumus. Recepte stāvēja nolikta palauktiņā, bet nebija izmēģināta. Ķērāmies pie darba:  2 paciņas kārtainās mīklas ( es mēģināju gan ar raugu, gan bez rauga),
1 bundža iebiezinātā piena ar cukuru, 2 paciņas parastu cepumu, 150 gr. sviesta. Mīklu mazliet atlaidina, sagriež 1-1.5 cm platās strēmelītēs. Liek cepeškrāsnī uz 180 grādiem un cep zeltaini brūnas. Kamēr mīkliņa cepās, tikmēr kausējam sviestu un samaisam ar kondensēto pienu. Cepumus saberžam smalkās drupačās. Izceptās strēmelītes apmērcējam sviesta un kondensētā piena maisījumā, tad apviļājam sasmalcinātajos cepumos.
      Secinājums- izcili ātrs un ļoti salds našķis īstiem saldummīlētājiem. Mums labāk patika saldumiņi, kas cepti no kārtainās rauga mīklas...

otrdiena, 2011. gada 25. oktobris

Glābju džinsus pēc mākslas skolas apmeklējuma.

Labu rītu/ dienu/ vakaru!  Kā, nu kuram, kas šeit ieskatās.
  Mans stāsts šoreiz par smukām džinsenēm, kas k-kā nav spējušas noturēties zem priekšauta mākslas skolas apmeklējuma reizē...Laikam dikti interesanti bija, ka līda laukā no priekšauta apakšas, bet par ziņkārību ir bijis jāsamaksā- KRĀSAS PLEĶIS TAISNI SEJĀ!!!


    Neko darīt! Mammas pienākumos ietilpst piestrādāt arī par glābšanas vienību sakrāsotām biksēm. Velku laukā savus peles krājumus ( Gaspažiņas labojums- vāveres krājumus- nu, taču piemīlīgāk skan attiecībā pret mammu :D ). Atrodas gabaliņš no vecas aizkaru malas...Griežam laukā iepatikušos motīvus, spraužam stratēģiski svarīgās vietās ar adatiņām un, ar pērlīšu šujamo diegu taisam "plastisko operāciju" džinsītēm...


   Tīri elegants veidojums sanācis! Krāsas kleksi, kas joprojām mēģina tikt laukā no mežģīnes apakšas, slēpjam zem bagātīga pērlīšu izšuvuma.

 Tuvplāna bilža kleksim un skaistajam mežģīnu motīvam. Gaspažiņa dikti laimīga, staigā dipsi gorīdama ( kā jau kārtīgs meitietis tik šikos džinsos...). Vajagot visus motīvus tā izžūt (ak, mīļā meita, kurš gan pusdienas varēs sataisīt, ja mamma tik ar pērlītēm izšūs...). Gaspaģins  ar' vakarā izsaka spriedumu, ka bikses labas sanākušas, bet viņam arī tādas vajagot...Kur likt mežģines uz viņa biksēm, nav skaidrs :D

pirmdiena, 2011. gada 24. oktobris

Čības arī mūsmājās.

     Labs rīts! Arī mūsmājās rudens ir atnācis ar saltu dvesmu, kad prasīties prasās pēc k-kās silta kājās. Iecerējusi biju tamborēt čībiņas, kas agrākos laikos bija ļoti populāras- no kvadrātiņiem...Bet, tā kā kvadrātiņu pēdējā laikā bijis ļoti daudz, tad uzklausīju Gaspažiņas vēlmes- cībiņas kā kurpītes...Apskatīju savas favorītlapas un blogus...Urrrā! Arī mums ir čības

Čībiņas tika arī pie jaukām podziņām. Tās ir darinātas ar rokām no māla. Paldies māksliniecei Laurai Matildei Ikertei.  Katra savādāka, bet ar to arī tik īpaša...

sestdiena, 2011. gada 22. oktobris

Tambordeķis manai Gaspažiņai.

     Kādu laiku atpakaļ jau šeit rakstīju, ka no diegu galiņiem taps deķēns mani meitiņai. Lēnām, ar apdomu un lielām pauzēm, jo pavasaris ar dārza darbiem, bērnudārza izlaidumu manai grupiņai...vasara ar nezālu cīņām dārzā...Lēni, lēni tas notika! Pēc vasaras atvaļinājuma atgriezos darbiņā uz vienu dienu, lai saņemtu apsveikumus aizgājušajā dzimšanas dienā...Tad arī tiku pie dieviem gabaliņiem, kurus man iedāvināja. Mazliet sakaunējos un sāku strādāt knašāk-ašāk. Pāris dienās gatavs!  Lūko, kas nu ir sanācis...Man pašai dikti tīk krāsainie kvadrātiņi un bārkstis.



   Tā mūsmājās atbrīvojas no diegu pārpalikumiem, bet bērns kļūst divtik apmierināts kā līdz šim, jo ticis pie sava bārkstainā plediņa.

Esmu atpakaļ...

     Ar milzīgu pauzi, daudzām peripētijām, kas saistītas ar Mistera Blogera darbību- tomēr esmu atpakaļ...Ne savās vecajās mājās-šeit- bet gan jaunajās- ANNASLADE 2.
     Kā man gāja pa šo laiku, kamēr neko nerakstīju? Ļoti dažādi, ceru Tev savu piedzīvoto, iepazīto un iegūto atrādīt jau tuvākajā laikā, bet kā spilgts piemērs dzīves interesantajam ritējumam, lai atrādās Tev vienas no manām krellēm- pērlītes savērušās cieši, jo cieši viena aiz otras, bet met dažādus līkumiņus, veido dažādus zariņus, pazarītes; katrs zariņš mazliet savādāks, katra pērlīte ar savu īpašo izskatu...tādas bija arī mans dienas- katra savādāka, bet visas kopā sastājās bagātā, jo bagātā dzīves laika nogrieztnī...