pirmdiena, 2011. gada 21. novembris

Kā lieta kļūst par MANU lietu.

    Labs rīts Tavā mājā! Kā Tu radi prieku sev un saviem mīļajiem? Man prieku sagādā kādu vienkāršu, veikalā pirktu lietu padarīt par savu lietu. Šoreiz pārvērtības gaidīja trīs vienkārši dvielīši...
    Jau labu laiku atpakaļ "otro roku" tirdziņā biju nopirkusi neizsakāmi skaistas mežģīnes...Nu, tās arī rada savu vietu.



   Darbiņš pavisam viegls- nogriezu biezo dvieļa gala vīli, apstrādāju ar zig-zag dūrienu un piešuvu skaisto mežģīni...Tik mīļi tagad tie dvielīši! 




   Un tad vēl tapa kāda lietiņa. Autiņi ikdienā kopā ar mazuli ir noderīgi vienmēr, vai ne! Sevišķi, ja tie ir no kokvilnas "vafeļu" materiāla.  Atzīšos- tur ir lietots mans halātiņš, kurš ikdienā k-kā nav iedzīvojies. Izgriezu no muguras daļas vajadzīgo gabalu un apdarināju ar to pašu mežģīnīti...Nu, riktīgi šikais smukautiņš! Atgriezumi vēl gaida savas pārvērtības...
 

4 komentāri:

  1. Smuki jau ir, tik priekš dvielīšiem man šādas mežģīnes šķiet pa greznu, noteikti labāk patiktu "Lentas" kokvilnas mežģīnītes, pie tam šaurās...
    Bet vispār man arī patīk lietas padarīt par savējām, žēl tik ka reti iznāk to īstenot, pārsvarā jau ideju līmenī vien paliek :(

    AtbildētDzēst
  2. Jauki sanācis, pavisam cita vērtība ir šādām lietiņām! :)

    AtbildētDzēst
  3. Aija, paldies!
    inese, man atkal frotē dvielīšiem prasās tieši šitik greznas un šikas mežģīnes. Kokvilas dievielīšiem, jā, kokvilnas smalkās mežģīnītes der īsti laikā, bet frotē dvielīšiem ir "jāpazīmējas".

    AtbildētDzēst