piektdiena, 2011. gada 23. decembris

Tavai eglītei par prieku!

Iekar egles zarā spožu nieku,
Atdzīvosies dvēsele un nams!
Uzdāvini otram prieku,
Kas ar zeltu neaizmaksājams.  
( K. Apšukrūma)

   Lai Tavas mājas egle priecīga kļūst, saņemot manis gatavotās spožās rotiņas. Caurspīdīgās- kad pietrūkst sniega un ledus, rozīgās- kad gribas, ko meitenīgi maigu un romantisku, bet zaļās, kad gribas, ko rimti vienkāršu... Tāda dāvaniņa aizceļo pie...gan jau kādreiz uzzināsi pie kā, bet es esmu ieņēmusi prātā pildīt savu pacietības maisiņu- sev sūtīto dāvaniņu saņēmu jau nedēļas sākumā, bet ļoti, ļoti, ļoti pacietīgi gaidu šīs dienas vakaru, kad varēšu to vērt vaļā. Jau iepriekš lielum lielais paldies sūtītājam- zinu, ka tas būs brīnišķīgi!






   Jauku Tev un Tavai ģimenei šo kluso un brīnumaino dienu un pārsteigumiem bagāto nakti! Mēs pošamies uz mežu pēc savas egles! Āboli un burkāni zvērēniem jau tarbiņā, arī mūsu tēja jau gatavībā kūp...Vēl tik Brāļkundziņš jāsagatavo lielajam gājienam uz mežu...

svētdiena, 2011. gada 18. decembris

Ziemassvētku kompotiņš :)

     Jā, nemaz nebrīnies! Lai arī nav vasaras vidus ar lielajiem burku piepildīšanas darbiem, mēs tomēr šodien abas ar Gaspažiņu "vārījām kompotiņu"...
     Burkās "bērām" mazliet balta un pūkaina "cukuriņa", pildījām pilnas jo pilnas ar sārtiem bumbāļiem un, lai dzīve būtu krāšņāka, "piebērām" krāsainas un spožas gaismiņu "garšvielas". Kas sanācis no mūsu kompotiņa, lūko bildēs...


piektdiena, 2011. gada 9. decembris

Mazais Gaspaģins ir ieradies!

     Ieradies, neskatoties uz ārstu noteiktajiem datumiem, normām...Ieradies, pats izvēloties dienu un laiku, kas viņam šķita vispiemērotākais. Rūpes un raizes, kas nākušas viņam līdzi, ir neiedomājami patīkamas, bet arī ļoti laikietilpīgas, tamdēļ neņemiet ļaunā, ja mani ieraksti būs salīdzinoši reti- šobrīd citas prioritātes!

   Tad, nu mamma gaidot darbojās...Pēc manas saprašanas tapa komplektiņš, kas sastāv no jaciņas, biksēm, cepures un mazzābīšiem. Viss tapa pēc manas saprašanas un sajūtām- ar biksēm nomocījos ne pa jokam, bet k-kā jau tiku līdz galam. Apmierināta neesmu, bet mazais Gaspaģins izskatās un jūtas biksēs diezgan labi.

Rūķīšmice ar 'pušķīšiem, pats vienkāršākais modelis- izskatās dikti amizanti, pušķīši valkāšanu netraucē.


Un te klauniņzābaciņi- tā šos pirmos apaviņus nosauca Gaspažiņa! Lai labi valkājas manam mazajam puisītim.

P.s. Novēliet man labu veselību, lai ātrāk nokārtojas visas veselības vainas!

otrdiena, 2011. gada 29. novembris

Cīņa ar Blogger

    Reizēm gribas mest visu pie malas...Tik daudz pūļu tika veltīts, lai tiktu atpakaļ iepriekš rakstītajā blogā- tomēr bez rezultātiem. Kreņķi un satraukumi, lai reģistrētu jaunu blogu, bet TUR- bloggerī  kādam nepatīk izvēlēta e-pasta adrese...  Savus sekotājus- pastāvīgos lasītājus neredzu, arī neviena cita bloga sekotājus ielūkot vaigā nespēju...Kā sekotājs joprojām nevienam nevaru pievienoties, komentāru ievietošana izdodas uz nesaprotamas laimes- veiksmes-mistiskas sagadīšanās robežas...Pie Ineses man tā arī līdz šodienai nav izdevies atstāt nevienu savu komentāru, jo mani vienkāši neņem pretī, Aijas ņammīgie plācenīši arī palika bez maniem labajiem vārdiem. Tieši tāds pat liktens sagaidījis ir daudzus citus manis aplūkotos un novērtētos darbus, kuru gatavotājiem, diemžēl, nevaru pateikt neko jauku, jo man to VIEMKĀRŠI NEĻAUJ !!! Manam kontam šāda opcija nav pieļaujama...Kā to tagad saprast?

pirmdiena, 2011. gada 28. novembris

Mīļais rudens rūķītis.

     Gaspažiņa izaugusi no visām iepriekšējo gadu micēm- ausu ļipas ķer vēju! Nākas mammai ķerties pie darbiem. Pirmā tapa šallīte- uzmaucamā apkaklīte ar sapogājamu sāniņu, lai vieglāk velkas mugurā, tad dūrainīši, un, beigās arī kārtīga rūķu mice ar garo bumbuļļipu. Lai viss izskatītos mazliet rūķiskāk, tapa arī podziņu rota...



Tad, kad prove noņemta jaunajām štātēm, tad nākas saprast, ka silts džemperis un veste arī būtu kā reiz pie lietas. Ļoti labi, kamēr mammai laika dikti daudz, tikmēr var lutināt savus siltummīļus ar rokdarbiem!

pirmdiena, 2011. gada 21. novembris

Kā lieta kļūst par MANU lietu.

    Labs rīts Tavā mājā! Kā Tu radi prieku sev un saviem mīļajiem? Man prieku sagādā kādu vienkāršu, veikalā pirktu lietu padarīt par savu lietu. Šoreiz pārvērtības gaidīja trīs vienkārši dvielīši...
    Jau labu laiku atpakaļ "otro roku" tirdziņā biju nopirkusi neizsakāmi skaistas mežģīnes...Nu, tās arī rada savu vietu.



   Darbiņš pavisam viegls- nogriezu biezo dvieļa gala vīli, apstrādāju ar zig-zag dūrienu un piešuvu skaisto mežģīni...Tik mīļi tagad tie dvielīši! 




   Un tad vēl tapa kāda lietiņa. Autiņi ikdienā kopā ar mazuli ir noderīgi vienmēr, vai ne! Sevišķi, ja tie ir no kokvilnas "vafeļu" materiāla.  Atzīšos- tur ir lietots mans halātiņš, kurš ikdienā k-kā nav iedzīvojies. Izgriezu no muguras daļas vajadzīgo gabalu un apdarināju ar to pašu mežģīnīti...Nu, riktīgi šikais smukautiņš! Atgriezumi vēl gaida savas pārvērtības...
 

pirmdiena, 2011. gada 7. novembris

Kāpēc tik ilgi nerakstīju jeb kas jauns mūsmājās?

     Mīļie sveicieni maniem lasītājiem un blogdraugiem! Šobrīd jūtu, ka pienācis brīdis, lai pastāstītu, kamdēļ pārstāju rakstīt http://www.anna-annaslade.blogspot.com/ 
    Tas bija agrs pavasaris, kad uzzinājām priecīgu ziņu, ka mūsu ģimenē ieradīsies mazulis. Gaidīšanas laiks vēl nav beidzies, lai arī lieliem soļiem tuvojamies šai priecīgajai dienai. Šis laiks nav bijis viegls- rīta nelabumi, draudi zaudēt mazuli, slimnīcas, sistēmas... Arī jaunākie ieraksti šajā blogā tapuši, atrodoties slimnīcā. Nav bijis viegli,tieši tamdēļ- saudzējot sevi un mazo, trauslo dzīvībiņu, neko nerakstīju. Varbūt bijāt ievērojuši, ka mani ieraksti parasti tapa ļoti agrās rīta stundās, ko cilvēks-normālais parasti sauc par nakti. Šajā laika periodā, mīļie, izvēlējos gulēt...
    Bet tagad ceru, ka viss nejaukais ir aiz muguras, droši varam gaidīt šo ļoti svarīgo dienu! Tieši tamdēļ top lietiņas, kas svarīgas mazuļa ikdienā. Kā pirmo Jums atrādu mazuļa sedziņu.



      Sedziņa tapusi no gabaliņiem 8*8 cm, arī gabaliņi izmantoti 8*8= 64 gb. Zili raibās sirsniņas tamborēšanai izmantota dzija Laila Color (Turcija- 50% poliamīds, 25% kokvilna, 25% akrils), bet šampanieša baltais tonītis ir no baby akrila. Tamborēšanai  izmantoju šo  shēmu.


    Lai sedziņu varētu izmantot dažādos laika/temperatūras apstākļos, apakšā izveidota arī oderīte. Odere tapusi no kašmira mēteļauduma- piegriezts vajadzīgā lieluma auduma gabals, ar zig-zag dūrienu apstrādāts, tad aptamborēts, veidojot pogcaurumus. Pogas piešūtas dubulti- no vienas puses pogāšanai, no otras-smukumam un nostiprināšanas mezglu noslēpšanai.



Nu, lūk! Sedziņa gaida savu jauno īpašnieku...:)