sestdiena, 2013. gada 30. marts

Gailīšu diena pirms Oliņu dienas :)



   Mūsmājās oliņas tiek krāsotas katru gadu- sīpolu mizas, zālītes, putraimiņi, lentītes, zīda lupatiņas, parafīns...viss, viss, kas vien ienāk prātā un ir mājās atrodams, bet, ar nosacījumu, ka gana dabīgs un nekaitīgs ēdājiem.
   Tomēr savu vietiņu ir izfīrējušas arī dažādu kalibru un frakciju šokolādes oliņas, jo maniem našķiem dikti garšo tās saldās bumbiņas, kuras tomēr tik bieži nemaz nav mūsu ēdienkartē :D
   Greznām un saldām olām vajadzīs arī savs- īpašais un neatkārtojamais trauks... Sabērās man pannā apmēram 350 grami cukura un karsējās, kausējās, brūnējās, grauzdējās...nu, ja- tapa cukurgailīšu masa, bet šoreiz tai bija lemts kļūt ne par gaili vai vistu, bet par trauku!
   Tā aizrāvos ar procesu, ka aizmirsu par fotoaparātu. Tikai tad, kad bļodā ieklātajam sviestpapīram pa virsu jau bija salijusi visa neiedomājami karstā masa un biju jau sabērusi tur iekšā sēkliņas, iekšēji iesaucos "Kā bilde!"  un skrēju pēc aparāta  :D :D :D



Ar koka lāpstiņu vienmērīgi mēģināju noklāt papīru, kas ielikts bļodā. Kad masa sāka nedaudz atdzist, tad darbiņš veicās raitāk un drīz vien karamelizētais cukurs sāka ieņemt man vajadzīgo formu...Jo vairāk atdzisa, jo veiklāk un uzstājīgāk nācās darboties, bet rezultāts attaisnoja pūles! 






Bet! 
Kā zināms,
 visādas šādas darbošanās mammām parasti notiek kopā ar asistējošām personām, kurām ir savs ieinteresētības moments. :D
Domājams, ka man noteikti darbi neveiktos tik labi, ja vien nebūtu šo veiklo un izmanīgo rociņu...




...un šīs smukās šokolādmutītes, kas novērtē mammas darbošanos. 
Paldies asistentam! 


Oliņām smukais trauciņš, bet Gaspažiņa ar Gaspaģinu jau prātuļo, no kuras malas rīt trauku sākt garauzt :D

Attā!
 Lai jauki un mīļi svētki Tavās mājās! 


P.s.  Par ideju paldies Jolantai Zālei! 






7 komentāri: