Klau, ejam pastaigāt pa dārzu!

Labrīt!

    Tu gribēji redzēt, ko es te esmu sadarījusi? Labi, ejam skatīties...viss ir tā ļoti, ļoti vienkārši- kā jau lauku mājas dārzā, bet man te ir tik labi, ka gribu padalīties savā labpatikā arī ar Tevi!

Peonijas...nevaru nosaukt es viņas par pujenēm, nevaru- tik cēlas un skaistas, tik bagātīgi zied. Saka, ka savu pilnziedu rādā tikai 4-5 gadā no iestādīšanas jaunā vietā. Šīs ir stādītas pirms 2 gadiem...gaidam pilnziedu :)

    Nemaz nezinu kā šos baltos skaistulīšus sauc... Bet, vai tam ir nozīme?  Manuprāt nav, jo no nosaukuma zināšanas mans prieks nepalielinās, bet, no tā, ka laba kaimiņiene iedāvina mazu stādiņu, no kura rodas tāds skaistums, gan!

    Re, kā kundziņš man te pāgājušajā vasarā pastrādājis- sienas gatavas, jumtiņš gatavs, tikai grīdai materiālu pietrūka. Nekas, izdarīsim šogad. Bet puķu kastēm vieta labu labā!

   Te man tas vecais vītols pie iebraucamā ceļa auga...dikti žēl bija atvadīties-prasīju, lai vismaz celmu man atstāj. Tagad lieku tik savus grozus virsū un visu, kam vietas dobē nepietiek, stādu iekšā! Man ļoti patīk samtenes- izturīgas, krāšņi zied līdz pirmajām salnām, bet smarža...tā ir tik īpatnēja, ka tamdēļ vien man patīk! Lillijas atvedām no vīra vecmāmiņas dārza, lai neaiziet postā pēc vecmāmiņas aiziešanas mūžībā. Vēl viena hortenzija jāved pie mums. Lai aug un priecē!

   Jā, jā...manās mājās ar' tas joks par apkārt vazāšanos un papardēm ir nokārtots :D:D:D Nav mums riņķī jāstaigā - papardes no meža atceļojušas uz mūsmājām!

   Redz, te vēl viss ir procesā- sadomājām, ka ar pavisam mazo "peļķīti" mums par maz, kundziņš piepilda manas iegribas un rok otru. Lielāku.  Mēs tā "pa lēto" izlīdzamies. Klājam iekšā plēvi un malas mēģinam paslēpt zem akmeņiem un apstādījumiem. Viegli nav tās paslēpes spēlēt, bet citādāk nekā...:)

   Manas kartupeļu vagas...jā, daudz nav, bet pašu iztikšanai pietiek. Stādam to, kas garšo, kas forši savārās un, kam nav klāt nekādu minerāļu. Mūsu punčiem  tīk!

 Akmeņi, čužiņa sāk ziedēt, tad vēl meldriņi un flokši, kas atceļojuši uz Latviju no vecmammas mājām Lietuvā pirms apmēram 50 gadiem...man vienkārši patīk un ir labi...

   Baltā peonija arī mērojusi šo pašu ceļu, ko flokši...aug un priecē mūs katru gadu no jauna!

   Rozes- tas mans vājais punkts! Gribas daudz un skaisti, bet ne vienmēr tieku galā tieši ar apkopšanas darbiem. Pareiza sasegšana man vispār Morzas ābece!  Miglot ar ķimikālijām negribas, dabīgu un iedarbīgu līdzekli neesmu atradusi, bet, lai ieraudzītu vismaz kādu ziedu, jāmiglo ir...

   Skaistās "anglietes"...tas zieda kārtojums ar mazajām, savērptajām lapiņām mani valdzina, bet ziedu smarža-akkurāt kā rožu eļļas pudelītē iebāzts deguns!

   Mammas roze- pārstādīta trīs reizes, gandrīz  45 gadus veca. Katru gadu man īsts izaicinājums- izdzīvos vai neizdzīvos! Stipra!  Dzīvo un priecē mūs ar tādiem īpatnēji sārtiem ziediem...

   Šī arī "angliete", lai gan pumpurā nemaz nelīdzinās savām izcelsmes māsām.

   Lillijas...tās man tādas vienkāršas, bet šīs tik stingri turās savos leknajos kātos, ka neviens rietumvējš tās nelauž, bet skarbie ziemeļu vēji netiek tām klāt.

   Ui, šī peonija arī ar savu stāstu. Kaimiņiene atnesa no savas darba vietas pirms gadiem 20. Iestādīja mamma, bet, tā arī 5 gadu laikā nesagaidīja nevienu ziedu. Atdevām manai tantei- varbūt viņai klāsies labāk...Nekā- arī tur puķe nīkuļoja un neziedēja. Kā nu gadījās, kā ne- puķe atgriezās mājās. Apstaigājusi citus dārzus, saprata, ka te viņai patīk vislabāk. Zied, skaita jo skaita!

Sveiks, ķirbi! Audz liels un ražīgs. Tu mums dikti garšo. Garšo marinēts, garšo piena zupā, garšo krēmzupā, garšo cepts uz pannas un garšo sukādēs! Audz kārtīgi!

Nu, ja. Tad vēl brokoļi, dilles, zirņi....

...un salāti! Viss, kas gards liekams mūsu ģimenes galdā.

Tad vēl mans jaunais izaicinājums- parka rozes. Var jau būt, ka ar tām mēs sapratīsimies labāk :)

Kāda stipri dzīvelīga samtenīte jau pilnos ziedos...

...un viena pilna siltumnīca, kur saimnieko mans mammucis. Neviens nedrīkst iet iekšā un darīt kādu darbiņu. Tikai ar atļauju un nopietnu līdzās esošu kontroli tiek pieņemta palīdzība. Tā, lūk!

Nu, redzi! Labi, ka atnāci ciemos, savādāk nemaz nezinātu, kur es te dienām pazūdu. Nāc vēl kādu reizi, varbūt varēsim atkal pastaigāt...