Laikam vajadzēja uzšūt aizkarus...

    ...un to es arī izdarīju. "Nieka" trīs dienās 17 metri organzas tapa par guļamistabas aizkariem. Bet tāds mazs lodziņš vēl istabiņas sienā, kura aizkarrotu vajadzēja atspraust...Labi! Atgriezumos palika aptuveni 0.5 metri auduma, no kura pagatavoju visiem zināmās puķes ar apdedzinātām malām. Piestiprināju ar karsto līmi pie matu sprādzes, un....gatavs! Gaspažiņa tikai kontatēja, ka varot jau izmantot arī kā matu sprādzi, tikai- vai es aizdošot, ja būs vajadzība?  Protams, ka  aizdošu.:) Vai tā būtu lietu otrā dzīve? Nezinu, bet pielietojums labs...

    Bet tad es aizrāvos...Un tapa vēl trīs ziediņi. Tie bija ar daudz mazāku pērļu bagātību, daudz vienkāršāki. Man rodas sajūta, ka saplaukušas maigas, jo maigas anemones...Tik piemērotas manai meitiņai, manai Gaspažiņai...

    Lai to saveidotu matu rotā, ņēmu palīgā vēl mazliet auduma, matu stīpu un karsto līmi. Sašuvu "tunelīti" no 1.5 metrus garas un 2.5 cm platas auduma strēmeles, izvēru uz labo pusi, galus nolīdzināju ar šķērēm. Ar karsto līmi ielīmēju "tunelīša" galus ap matu stīpiņas galiem. Uz matu stīpiņas veidojas jaukas krociņas, kas rada vieglu "ermoņikas" efektu. Virsū izkārtoju un ar karsto līmi nostiprināju ziediņus. Gatavas! Gaidam siltu vasariņu, kad, matiem plīvojot, varēs skriet ziedu pļavās...