piektdiena, 2011. gada 28. oktobris

Tamborkleita manai Gaspažiņai.

   Vēl pēdējās rudens dienas mūs priecē ar savu krāšņumu- lapas, migla, salna, rūgtā vīstošo samteņu smarža, āboli, kas šogad ir pilnīgi visur...Tas manī radīja vēmi radīt savai meitiņai, k-ko pilnīgi baltu...
   No praktiskā viedokļa, protams, ka krāsa ir izmantota pilnīgi neapdomīgi, bet no pielietojuma dzīvē gan ir ievērotas visas iespējamās pielietojuma iespējas. Kleitiņu var nēsāt kopā ar bītlenīti/šauriem dzīnsiem, var nēsāt ar bītlenīti/ legingiem (normāli, manā laikā tās sauca vienkārši par reitūzenēm...), tā pat jauki izskatās ar kādu spilgtākas krāsas blūzīti/ zeķubiksēm, bet, nākot pavasarim, varēs nēsāt nēsāt vienkārši kā kleitiņu...


Par tapšanas procesu:
   Tamborēju no 100% akrila, bet vairs gan nepateikšu, kāda ražotāja, bet šķiet, ka bija k-kas no Turcijas. Tamborēšanu sāku no izstrādājuma vidus daļas, piemērot proporciju uz savas modelītes. Uz augšu- īsais stabiņš pa apli līdz sākas noraukums.Tad dalīju un taisīju noraukumus katru atsevišķi. Uz leju- īsais stabiņš tiek tamborēts pa apli, pieaudzējot katrā 5 rindiņā ik 20.- tajā valdziņā. Bet- visu procesu atviegloja tas, ka man pie rokas topošā izstrādājuma valkātāja- mērīt varēju, kad vien ienāca prātā un iegribējās vai nebija pārliecības par notiekošo. Kleitiņu satamborēju kopā, maliņas aptamborētas ar īso stabiņu un katrā trešajā valdziņā veidots "zobiņš". Rotājumam izmantots Ineses atrādītais ziediņš, bet lapiņas tapušas brīvas improvizācijas rezultātā. Piešujam ziediņu, ieveram pavisam vienkāršu jostiņu-viss gatavs! Lai labi valkājas manai Gaspažiņai...

trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

Pogu krelles.

     Ko skolnieciņa mammai nozīmē brīvlaiks?  Nezinu, ko citām mammām, bet man tas nozīmē, ka kāda jaunkundze ik pa brīdim pīkst, ka esot baigi garlaicīgi ( jo grāmatas jau izlasītas, ārā būts un skritulenes arī vairs neder...). Vienvārdsakot- dod, mammīt, tik ar ko darboties...
      Stingri nolēmām, ka varam sākt gatavoties skolas Mārtiņdienas tirdziņam. Par labu tika atzīta mammas ideja tamborēt pogu krelles...no senajiem laikiem mums lieli krājumi mājās!
      Saveram pogas uz dzijas pēc sirds patikas, rēķinot, ka vienām krellēm izmantojām aptuveni 20-22 pogas. Tamborē parasto pīnīti, katrā sestajā valdziņā ietamborējot vienu podziņu...



Gatavs! Sākumam un beigām pa desmit gaisa cilpiņām. Nostiprinam, vienkārši sasienot mezglā...


Tā mums tapa veselas 12 kreļļu virtenes, kas var rotāt daudzu modes dāmu un dāmīšu kaklus, bet gan jau, ka ar to tā gatavošanās tirdziņam nebeidzas...vajagot vēl kādas lentītes matiem sadomāt...Nu, ko! Domājam...Uz tikšanos citā reizē!

Viltotais "Napaleons" riktīgiem saldummīļiem.

     Dzīvodamas ar meituku pa māju, sagribējām saldumus. Recepte stāvēja nolikta palauktiņā, bet nebija izmēģināta. Ķērāmies pie darba:  2 paciņas kārtainās mīklas ( es mēģināju gan ar raugu, gan bez rauga),
1 bundža iebiezinātā piena ar cukuru, 2 paciņas parastu cepumu, 150 gr. sviesta. Mīklu mazliet atlaidina, sagriež 1-1.5 cm platās strēmelītēs. Liek cepeškrāsnī uz 180 grādiem un cep zeltaini brūnas. Kamēr mīkliņa cepās, tikmēr kausējam sviestu un samaisam ar kondensēto pienu. Cepumus saberžam smalkās drupačās. Izceptās strēmelītes apmērcējam sviesta un kondensētā piena maisījumā, tad apviļājam sasmalcinātajos cepumos.
      Secinājums- izcili ātrs un ļoti salds našķis īstiem saldummīlētājiem. Mums labāk patika saldumiņi, kas cepti no kārtainās rauga mīklas...

otrdiena, 2011. gada 25. oktobris

Glābju džinsus pēc mākslas skolas apmeklējuma.

Labu rītu/ dienu/ vakaru!  Kā, nu kuram, kas šeit ieskatās.
  Mans stāsts šoreiz par smukām džinsenēm, kas k-kā nav spējušas noturēties zem priekšauta mākslas skolas apmeklējuma reizē...Laikam dikti interesanti bija, ka līda laukā no priekšauta apakšas, bet par ziņkārību ir bijis jāsamaksā- KRĀSAS PLEĶIS TAISNI SEJĀ!!!


    Neko darīt! Mammas pienākumos ietilpst piestrādāt arī par glābšanas vienību sakrāsotām biksēm. Velku laukā savus peles krājumus ( Gaspažiņas labojums- vāveres krājumus- nu, taču piemīlīgāk skan attiecībā pret mammu :D ). Atrodas gabaliņš no vecas aizkaru malas...Griežam laukā iepatikušos motīvus, spraužam stratēģiski svarīgās vietās ar adatiņām un, ar pērlīšu šujamo diegu taisam "plastisko operāciju" džinsītēm...


   Tīri elegants veidojums sanācis! Krāsas kleksi, kas joprojām mēģina tikt laukā no mežģīnes apakšas, slēpjam zem bagātīga pērlīšu izšuvuma.

 Tuvplāna bilža kleksim un skaistajam mežģīnu motīvam. Gaspažiņa dikti laimīga, staigā dipsi gorīdama ( kā jau kārtīgs meitietis tik šikos džinsos...). Vajagot visus motīvus tā izžūt (ak, mīļā meita, kurš gan pusdienas varēs sataisīt, ja mamma tik ar pērlītēm izšūs...). Gaspaģins  ar' vakarā izsaka spriedumu, ka bikses labas sanākušas, bet viņam arī tādas vajagot...Kur likt mežģines uz viņa biksēm, nav skaidrs :D

pirmdiena, 2011. gada 24. oktobris

Čības arī mūsmājās.

     Labs rīts! Arī mūsmājās rudens ir atnācis ar saltu dvesmu, kad prasīties prasās pēc k-kās silta kājās. Iecerējusi biju tamborēt čībiņas, kas agrākos laikos bija ļoti populāras- no kvadrātiņiem...Bet, tā kā kvadrātiņu pēdējā laikā bijis ļoti daudz, tad uzklausīju Gaspažiņas vēlmes- cībiņas kā kurpītes...Apskatīju savas favorītlapas un blogus...Urrrā! Arī mums ir čības

Čībiņas tika arī pie jaukām podziņām. Tās ir darinātas ar rokām no māla. Paldies māksliniecei Laurai Matildei Ikertei.  Katra savādāka, bet ar to arī tik īpaša...

sestdiena, 2011. gada 22. oktobris

Tambordeķis manai Gaspažiņai.

     Kādu laiku atpakaļ jau šeit rakstīju, ka no diegu galiņiem taps deķēns mani meitiņai. Lēnām, ar apdomu un lielām pauzēm, jo pavasaris ar dārza darbiem, bērnudārza izlaidumu manai grupiņai...vasara ar nezālu cīņām dārzā...Lēni, lēni tas notika! Pēc vasaras atvaļinājuma atgriezos darbiņā uz vienu dienu, lai saņemtu apsveikumus aizgājušajā dzimšanas dienā...Tad arī tiku pie dieviem gabaliņiem, kurus man iedāvināja. Mazliet sakaunējos un sāku strādāt knašāk-ašāk. Pāris dienās gatavs!  Lūko, kas nu ir sanācis...Man pašai dikti tīk krāsainie kvadrātiņi un bārkstis.



   Tā mūsmājās atbrīvojas no diegu pārpalikumiem, bet bērns kļūst divtik apmierināts kā līdz šim, jo ticis pie sava bārkstainā plediņa.

Esmu atpakaļ...

     Ar milzīgu pauzi, daudzām peripētijām, kas saistītas ar Mistera Blogera darbību- tomēr esmu atpakaļ...Ne savās vecajās mājās-šeit- bet gan jaunajās- ANNASLADE 2.
     Kā man gāja pa šo laiku, kamēr neko nerakstīju? Ļoti dažādi, ceru Tev savu piedzīvoto, iepazīto un iegūto atrādīt jau tuvākajā laikā, bet kā spilgts piemērs dzīves interesantajam ritējumam, lai atrādās Tev vienas no manām krellēm- pērlītes savērušās cieši, jo cieši viena aiz otras, bet met dažādus līkumiņus, veido dažādus zariņus, pazarītes; katrs zariņš mazliet savādāks, katra pērlīte ar savu īpašo izskatu...tādas bija arī mans dienas- katra savādāka, bet visas kopā sastājās bagātā, jo bagātā dzīves laika nogrieztnī...