Vēl pēdējās rudens dienas mūs priecē ar savu krāšņumu- lapas, migla, salna, rūgtā vīstošo samteņu smarža, āboli, kas šogad ir pilnīgi visur...Tas manī radīja vēmi radīt savai meitiņai, k-ko pilnīgi baltu...
No praktiskā viedokļa, protams, ka krāsa ir izmantota pilnīgi neapdomīgi, bet no pielietojuma dzīvē gan ir ievērotas visas iespējamās pielietojuma iespējas. Kleitiņu var nēsāt kopā ar bītlenīti/šauriem dzīnsiem, var nēsāt ar bītlenīti/ legingiem (normāli, manā laikā tās sauca vienkārši par reitūzenēm...), tā pat jauki izskatās ar kādu spilgtākas krāsas blūzīti/ zeķubiksēm, bet, nākot pavasarim, varēs nēsāt nēsāt vienkārši kā kleitiņu...
Par tapšanas procesu:
Tamborēju no 100% akrila, bet vairs gan nepateikšu, kāda ražotāja, bet šķiet, ka bija k-kas no Turcijas. Tamborēšanu sāku no izstrādājuma vidus daļas, piemērot proporciju uz savas modelītes. Uz augšu- īsais stabiņš pa apli līdz sākas noraukums.Tad dalīju un taisīju noraukumus katru atsevišķi. Uz leju- īsais stabiņš tiek tamborēts pa apli, pieaudzējot katrā 5 rindiņā ik 20.- tajā valdziņā. Bet- visu procesu atviegloja tas, ka man pie rokas topošā izstrādājuma valkātāja- mērīt varēju, kad vien ienāca prātā un iegribējās vai nebija pārliecības par notiekošo. Kleitiņu satamborēju kopā, maliņas aptamborētas ar īso stabiņu un katrā trešajā valdziņā veidots "zobiņš". Rotājumam izmantots Ineses atrādītais ziediņš, bet lapiņas tapušas brīvas improvizācijas rezultātā. Piešujam ziediņu, ieveram pavisam vienkāršu jostiņu-viss gatavs! Lai labi valkājas manai Gaspažiņai...